Интернет /Латвия/ (стр. 1 из 2)

INTERNETA TIRGUS VISPÂRÇJS RAKSTUROJUMS

Ja jûs ðodien jautâtu cilvçkiem, kâpçc viòi lieto telefonu, lai sazinâtos ar draugiem, vai kâpçc viòi skatâs televizoru, lai izklaidçtos, viòi paskatîtos uz jums kâ uz jukuðu. Mçs nedomâjam par telefonu, televizoru vai maðînu kâ par dîvainîbâm. Ðîs lietas ir kïuvuðas par tik neatòemamâm dzîves sastâvdaïâm, ka tâs vairs netiek îpaði ievçrotas, kur nu vçl pieminçtas.

Tâdâ paðâ veidâ desmitgades laikâ neviens neievçros Internetu. Tas vienkârði kïûs par neatòemamu dzîves daïu. Par refleksu kïûs ieiet Internetâ, lai iepirktos, mâcîtos, izklaidçtos un sazinâtos, tikpat dabiski, kâ ðodien pacelt telefona klausuli, lai parunâtu ar kâdu.

Tirgus - vieta, kur satiekas potenciâlais pircçjs ar potenciâlo pârdevçju.

Katrai kompânijai ir jânosaka savs mçría tirgus. Interneta piedâvâtâju mçría tirgus ir patçriòa tirgus.

Patçriòa tirgus dalîbnieki ir fiziskas un juridiskas personas, kas pçrk preces un pakalpojumus savu vajadzîbu apmierinâðanai.

Interneta pakalpojumu sniedzçju kompâniju mçría tirgu var iedalît divâs nosacîtâs grupâs: fiziskâs personas un juridiskâs personas. Savukârt katru no tâm var iedalît vçl sîkâk. No privâtpersonu vidus kâ potenciâlie Interneta pakalpojumu patçrçtâji visstingrâk iezîmçjas biznesa cilvçki, kuriem tas ir nepiecieðams darba attiecîbu kârtoðanai (e-pasts), un studenti (skolçni), kuri Inetrnetu izmanto mâcîbâs un izklaidei. No juridisko personu vidus izceïas lielâs kompânijas, kuras Inetrnetam caur Pastâvîgo pieslçgumu pievieno savus lokâlos datortîklus gan saziòai ar ârpasauli, gan arî kompânijas iekðienç, mazâs kompânijas savukârt izvçlas Inetrneta iezvanpieejas pakalpojumus, visbieþâk, e-pasta izmantoðanai. Vçl ir jâpiemin, ka Latvijâ ðobrîd cilvçki sâk izprast wwwlapu lielo nozîmi, lai tâs uzturçtu, ir nepiecieðams Interneta pieslçgums.

Internets ir pakalpojums, kas ðobrîd ïoti strauji ienâk Latvijas tirgû; to nosaka nemitîgi augstoðais pieprasîjums pçc tâ.

Tirgus izpçtes prognozes râda, ka lîdz 2000. gadam Interneta lietotâju skaits Latvijâ sasniegs 10’000.

Mârketinga pçtîjumu firma “Data Serviss” veikusi pçtîjumu par Interneta lietoðanu lielâkajos Rîgas uzòçmumos. Ðobrî Internetu izmanto 79% Rîgas lielâko uzòçmumu, liecina pçtîjuma rezultâti. Savukârt no tiem uzòçmumiem, kuri paðlaik vçl neizmanto Internetu, 40% plâno iegût pieslçgumu lîdz 1998. gada beigâm. Tas nozîmç, ka arî ðî gada laikâ turpinâsies tikpat dinamiska uzòçmumu pieslçgðanâs Internetam, kâ tas bija 1997. gadâ, kad tîklam pieslçdzâs gandrîz 1/3 paðreiz esoðo lietotâju.

Internet tirgus Latvijâ sâka attîstîties 1991. gadâ, kad LV Net - Teleport organizçja pirmos savienojumus ar Maskavu elektroniskâ pasta nodroðinâðanai. Otrs lielâkais Internet pakalpojumu sniedzçjs bija Lanet (Latvijas Matemâtikas un skaitïoðanas institûts), kas veidojâs kâ akadçmiskais Internet pakalpojumu sniedzçjs, saòemot dotâcijas no Izglîtîbas ministrijas un ârvalstu humanitârâs palîdzîbas sniedzçjiem kâ akadçmiska iestâde.

Uz doto momentu (novembris 1998) Latvijâ ir 35 daþâdi Internet pakalpojumu sniedzçji vairâkâs Latvijas pilsçtâs. Lielâkie no tiem ir: Latnet, Apollo, LV Net un Parks.

Pçc “Data Serviss” sagatavotâs informâcijas, Latvijâ ir izveidojusies situâcija, kad trîs Interneta pakalpojumu firmu grupai pieder 49% no visa sektora. No ðiem uzòçmumiem lielâkais ir Latnet, tam seko Parks un Lattelekom meitas uzòçmums Apollo. Nâkamâ ir seðu uzòçmumu grupa - LV Net, BKC, Neonet, EuNet, Telia un Valsts Informâcijas tîkla aìentûra (VITA), kurai kopâ pieder 31% tirgus.

“Data Serviss” aptaujas rezultâtâ ir noskaidrotas populârâskâs Interneta pakalpojumu sniedzçju kompânijas. Pirmo vietu ieòem Parks IneternetServiss - 56% aptaujâto izvçlçtos tieði ðî provaidera pieslçgumu, vispâr Parks minçts 63% gadîjumu (6,5 % respondentu noteikti neizvçlçtos Parka pakalpojumus), otrie ir pçdçjâ laikâ daudz reklamçtie Apollo ar 45,4% izvçïu un 59% minçðanas bieþumu. Kâ treðâ populârâkâ kompânija atzîta Latnet, kuras servisu izvçlçtos 44,5%, kopçjais minçðanas bieþums - 53%. No minçtajiem gigantiem krietni atpaliek (taèu ieòem stabilu vietu ðajâ tirgû) LV Net ar attiecîgi 25% un 30% izvçlçm, zem 10% robeþas atrodas tâdas kompânijas kâ BKC, Telia, Neonet, Binet un citi vçl mazâk vai vairâk pazîstami provaideri. Jâpiebilst, ka pçdçjâ kategorijâ ietilpstoðo kompâniju pakalpojumus respondenti drîzâk neizvçlçtos nekâ izvçlçtos.

Popularâkais no Interneta pakalpojumiem ir tâ sauktâ Iezvanpieeja, otra grupa ir Pastâvîgie pieslçgumi Izdalîto lîniju un Radiolinku veidâ. Lîdz ar to gribam parâdît tirgus sadalîjuma tendences Latvijas Interneta tirgû:

Pasaulç iepirkðanâs Internetâ ðobrîd vairs nav nekâds jaunums, taèu Latvijas uzòçmçji sper tikai pirmos soïus ðî trauji augoðâ biznesa virzienâ. Pamatus veiksmîgiem darîjumiem www lapâs ir likuði RîgasKomercbanka, Optikom un Parks Internet Serviss, izveidojot Latvijas Inetrnetâ elektronisko norçíinu sistçmu ar kredîtkartçm, kas sâka darboties 1998. gada 1. novembrî.

Ir iespçjams izmantot arî ârvalstu kompâniju sniegtâs norçíinu sistçmas Internetâ, ko arî ðobrîd dara vairâki Latvijas uzòçmumi, taèu, strâdâjot ðâdâ veidâ, iespçjas kontrolçt veikto operâciju droðibu ir mazâkas. Pirmkârt jau ârzemju kompânijas ir fiziski neaizsniedzamas (atrodas tâlu), tâdçï klientam var nâkties samierinâties ar kïûdâm vai aizkavçðanos naudas pârvedumu operâcijâs (tas gan gadâs ïoti reti), ja viòð netaisâs apmeklçt attiecîgo valsti un tur cînîties par savâm tiesîbâm. Otrkârt, datu pârraides ceïa garums ir krietni lielâks, lîdz ar to pieaug arî sistçmas atteices laiks (breakdown) un kïûdas raðanâs iespçjas, kas uzòçmçjam var radît ievçrojamus zaudçjumus.

Pagaidâm Lativijas Internetâ varçs iepirkties tikai ar Visa, EuroCard un MasterCard kredîtkartçm. Izveidojot virtuâlo kontu Internetâ, RîgasKomercbanka dod arî iespçju norçíinâties ar Visa Electron karðu palîdzîbu (tâm nav nepieciðami depozîtnogulîjumu), kas îpaði izdevîgi var bût studentiem. Citu kredîtkarðu pielietoðanas iespejas nâkotnç bûðot atkarîgas no banku savstarpçjiem lîgumiem.

Tiem uzòçmumiem, kas ar Interneta starpniecîbu vçlas tirgot savas preces, paði neveidojot sareþìîtas pârdoðanas un uzskaites sistçmas, Parks veido speciâlu e-komercijas serveri www.e-comerce.lv. Ðis serveris ïaus izvçlçties daþâdu sareþìîtîbas pakâpju tirdzniecîbas shçmas, piemçram, abonçt kredîtkarðu autorizâcijas moduli, lai varçtu pârdot basketbola fanu kluba T-kreklus vai arî nodroðinât celtniecîbas preèu vairumtirdzniecîbu Internetâ. Projektâ paredzçta arî Latvijas Ineterneta lielveikala izveide, kurâ tâpat kâ reâlos supermârketos tiks piedâvâta daþâda profila un daþâdu firmu raþojumi. Praktisku interesi par savas produkcijas realizçðanas ispçjâm Internetâ esot izrâdîjuðas apmçram 10 Latvijas firmas. Kâ iespçjamie pirmie projekti tiek nosaukti Sex Shop (arî lîdz ðim tajâ varçja pasûtît preci, izmantojot Ineternetu un pçc tam samaksâjot pie preces saòemðanas pastâ) un datorfirma EET Rîga. Pçc mûsu domâm, lai gan ðobrîd Latvijas Uzòçmumu interese par ðo pakalpojumu ir diezgan maza, lîdz ar pirmo veikalu izveidoðanu Internetâ, tâ ïoti strauji augs.

3. PATÇRÇTÂJU UZVEDÎBU IETEKMÇJOÐIE FAKTORI.

Patçrçtâja izvçli konkrçtajai precei (Internetam) ietekmç ekonomiskie, demogrâfiskie, sociâlie un kultûras faktori, kâ arî zinâtnes un tehnikas attîstîba lîmenis. Ðos faktorus nevar vadît un kontrolçt, bet tie ir jâievçro.

Kâ pirmo faktoru grupu minçsim ekonomiskos faktorus, jo tie lielâ mçrâ ietekmç visus pârçjos faktorus (kultûras, demogrâfiskos u.c.), ar tiem tieði iedarbojoties uz konfkçtâ cilvçka rîcîbu. Pie ekonomiskajiem faktoriem varam minçt darba algas lielumu, ienâkumu lîmeni fiziskâm personâm, kâ arî peïòas lielumu un apgrozîjumu juridiskâm personâm, no tâ izriet maksâtspçja.

Tâpat ekonomiskie faktori nosaka, kâdu Interneta pieslçguma veidu izvçlçsies patçrçtâjs, vai salîdzinoði lçtâko Iezvanpieeju, vai arî dârgâko Pastâvîgo pieslçgumu. No tâ var secinât, ka no ekonomiskâ faktora tiek atvasinâts vçl viens faktors - cena. Bet tajâ paðâ laikâ patçrçtâjam ir ïoti grûti izvçlçties pakalpojuma sniedzçju viena veida pieslçguma robeþâs, jo cena (arî pakalpojuma kvalitâte) ir ïoti lîdzîgas.

Kâ ekonomiskais faktors ir pieminâma arî inflâcija. Tâ izpauþas ðâdi: naudas ienâkumi pieaug straujâk nekâ darba raþîgums; cenas aug neatbilstoði produkcijas kvalitâtes uzlaboðanai; ja cenas paliek nemainîgas, pasliktinâs preèu kvalitâte.

Otrâ pircçju uzvedîbu ietekmçjoðo faktoru grupa ir demogrâfiskie faktori. Jau sâkumâ minçjâm studentus kâ vienu no galvenajâm patçrçtâju grupâm, tâpat arî skolas vecuma bçrni, kuri Internetu var izmantot gan mâcîbu procesâ, gan arî izklaidei (spçlîðu spçlçðana tîklâ, daþâdas pïâpulapas, IRC serveri u.c.).

Arî vidçja gadagâjuma cilvçki salîdzinoði daudz izmanto Internetu, taèu ðeit noteicoðais ir iespçja âtri un çrti sazinâties (ar e-pastu un wwwlapâm), iespçja iegût svaigâkâs ziòas (tâ saucamâs, news groups), mazâk atpûta un izklaide.

Treðâ grupa ir veci cilvçki. Tie Interneto lieto ïoti maz, var teikt, ka nelieto vispâr. Tas izskaidrojams ar to, ka Internets ir jauns produkts Latvijas (un ne tikai) tirgû, to ir nepiecieðams apgût un izprast, bet veciem cilvçkiem tas ir par grûtu un sareþìîtu. Tâ jau saka, ka jaunîbâ apgût visu jauno ir daudz vieglâk.

Jâpiemin arî, ka iedzîvotâju skaita pieaugums, samçrs starp dabisko un migrâcijas pieaugumu ietekmç tirgus ietilpîbu un pieprasîjuma struktûru.

Vçl viena demogrâfisko faktoru grupa, kas ietekmç pircçju izvçli, ir teritoriâlâs atðíirîbas. Cilvçki pilsçtâs Internetu lieto nesalîdzinâmi vairâk nekâ laukos. Gluþi vienkârði, cilvçki laukos nodarbojas ar tautsaimniecîbas nozarçm, kur ðie âtrie sakari nav tik bûtiski, arî izglîtîbas un informçtîbas lîmenis ir zamâks, daþviet pat nepietiekoðs. Bez tam, Interneta Iezvanpieeja tiek nodroðinâta pa telefona lînijâm, kas, kâ zinâms, savukârt ir SIA Lattelekom monopols. Ðîs telefona lînijas vietâm ir tik sliktâ stâvoklî, ka nodroðinât Interneta pakalpojumus nav iespçjams, pie tam, lielâkoties ðî problçma pastâv tieði lauku rajonos.

Treðâ demogrâfisko faktoru grupa, kas ietekmç pieprasîjuma apjomu pçc Interneta, ir iedzîvotâju skaits konkrçtajâ reìionâ, jo katrs iedzîvotâjs ir potenciâls klients, tâpçc gluþi loìiski, ka uzsâkot savu darbîbu Interneta jomâ ir jâizvçrtç arî ðis faktors. Nav jçgas piedâvât Internetu 3-4 cilvçkiem, jo, pat gadîjumâ, ja tie pieslçgsies 100% apmçrâ, tas nespçs kompensçt pat izdevumus, kas saistîti ar Interneta uzturçðanu un apkalpoðanu.