Literatūrā par apdrošināšanu tādu dzīvības apdrošināšanu , pie kuras apdrošinātājs atbild par saistībām veikt vienlaiku apdrošināšanas summas izmaksu apdrošinātai personai nodzīvojot līdz apdrošināšanas termiņa beigām , sauc par kapitāla apdrošināšanu .
Atškirībā no kapitāla apdrošināšanas annuitātes apdrošināšanu , pensiju apdrošināšanu pieņemts saukt par rentes apdrošināsanu .
Šīs nosaukums , kas apvieno plāšu dažādu apdrošināšanas veidu grupu , atspoguļo galveno apdrošināšanas saistības satūru pēc rentes apdrošināšanas līgumiem ; pienākot termiņam , kas ir noteikts apdrošināšanas līgumā , iestājas apdrošinātāja saistības veikt apdrošināšanas ņēmējam (apdrošinātam ) apdrošināšanas nodrošinājuma izmaksu fiksetā summā noteiktajā laika periodā , t .i ., “rentes” uz sakrātu apdrošināšanas izmaksu rezervi .
Pats tērmins “annuitāte “ (vāc. annuitat ), no lātiņu tērmina “annuitas “ , kas nozīme ikgadējs rentes maksājums .
Apdrošināšanas ņēmējs pēc rentes apdrošināšanas līgumiem var būt fiziska persona, kura noslēdz līgumu savā labā vai 3. personu labā (apdrošinātie) , vai juridiskas personas , kuras noslēdz apdrošināšanas līgumu 3. personu labā .
Rentes (annuitātes ) apdrošināšanas mērķis - apdrošinātas personas mantisko interešu aizsargāšana , kas saistītas ar dzīvību , darbaspēju un pensijas nodrošinājumu . Apdrošināšanas līgumi , kas parasti tiek slēgti ar personām darbaspējīgā vecumā , lai nodrošinātu vecumdienās vai citos apstākļos tāda ienākumu līmeņa saglabāšanu, kas bija iespējams pie aktīvas darba dzīves . Ne mazāk izplātīti ir annuitātes apdrošināšanas līgumi 3.personu labā, kurus , piemēram , slēdz tūvi radinieki bērnu labā savas nāves gadījumā .
Apdrošināšanas risks rentes apdrošināšanas līgumos , tāpat , kā citos dzīvības apdrošināšanas veidos ir saistīts ar apdrošināšanas ņēmēja nodzīvošanu līdz termiņam , kas noteikts līgumā .Ja līgums tiek slēgts 3.personas labā , tad apdrošinātāja saistības var būt saistītas ar noteikumu apdrošināšanas ņēmēja nāves gadījumā veikt izmaksas 3. personai .
Apdrošināšanas summas forma rentes apdrošināšanas līgumos būtiski atšķirās no jebkūra cita dzīvības apdrošināšanas veida .Kā zināms , apdrošināšanas summa – tās ir summa , kurās robežās apdrošinātājs nēs saistības apdrošināšanas ņēmēja priekšā izmaksāt apdrošināšanas izmaksu , iestājoties noteiktājiem gadījumiem , kuri ir noteikti ar līgumu . Rentes apdrošināšanas līgumā apdrošināšanas summa – apdrošināšanas nodrošinājuma (annuitātes ) summa , kuru jāizmaksa apdrošināšanas ņēmējam ar noteiktu līgumā periodiskumu .
Apdrošināšanas līgums stājas spēkā , kad apdrošināšanas ņēmējs samaksās apdrošināšanas iemaksu , un apdrošinātāja saistības izmaksāt apdrošināšanas izmaksu var būt tikai gadījumā , ja apdrošināšanas iemaksas , noteiktās apdrošināšanas līgumā tiek samaksātas apdrošināšanas ņēmējam pilnā apmērā .Rentes apdrošināšanas līgumu īpatnība ir tāda , ka apdrošinātāja saistības par apdrošināšanas izmaksu (annuitāti ) noteiktajā apmērā var stāties ne agrāk , ka apdrošināšanas ņēmējs samaksās visas līgumā paredzētas iemaksas . Tāpēc rentes apdrošināšanas līgumos tiek pieņēmts atšķirt divus periodus : apdrošināšanas iemaksu samaksāšanas periods un apdrošināšanas annuitātes izmaksas periods .Starp šādiem periodiem var būt arī tā saucamais uzgaidu periods .
Tāpat , kā citos dzīvības apdrošināšanas veidos apdrošināšanas iemaksu samaksāšanas periodiskums tiek noteikts pēc abu pušu vienošanos , un var būt ikmēneša , ikceturkšņa , kā arī ikgada iemaksu samaksāšana .
Apdrošināšanas prēmija var būt samaksāta arī vienlaikus . Tās dod apdrošināšanas ņēmējam tiesības saņemt “ tūlītējas “ annuitātes .
Parasti apdrošināšanas ņēmējam ir tiesības mainīt annuitātes apmēru , izmaksas periodiskumu iemaksu rezerves “sakrāšanas “ noteikumus pēc apdrošināšanas līguma. Piemēram , ja izmainījas apdrošināšanas ņēmēja ienākumi , un viņs iepriekš noslēdza līgumu ar noteiktiem ikmēneša iemaksām , iemaksu apmērs var būt samazināts samazinot annuitāti vai iemaksu samaksa var būt pārtraukta, bet annuitātes apmērs būs pāraprēķināts ņemot vērā faktiski sakrāto apdrošināšanas rezervi .
Tāpat , kā citos dzīvības apdrošināšanas veidos , pēc annuitāšu apdrošināšanas līgumiem ar apdrošināta nodzīvošanas līdz noteiktam termiņam noteikumu , ja pirmslaika tiek pārtraukts līgums pēc apdrošināšanas ņēmēja vai apdrošinātāja iniciatīvas , tad apdrošināšanas ņēmējam ir tiesības saņemt izmaksu summu . Izmaksas summas apmērs ir atkarīgs no faktiski samaksātām iemaksām , līguma darbības termiņa un no pielietotas ienākuma normas . Bet līgumā var būt noteikts , ka apdrošināšanas ņēmēja tiesības uz izmaksas summu stājas spēka ne tūlīt pēc apdrošināšanas līguma stāšanos spēkā , bet pēc noteikta laika ,piem ., pēc gada . Izņēmums , ja pēc līguma , apdrošināšanas prēmija tiek samaksāta vienlaikus .
2.3.1. Rentes apdrošināšanas noteikumi .
Tūlītēja annuitāte uz mūžu. Apdrošināšanas prēmija tiek samaksāta ar vienlaiku maksājumu , un apdrošinātāja saistībām samaksāt apdrošināšanas izmaksu jābūt īstenotam nekavējoties , ar noteiktu periodiskumu , piem ., ikgadu . Tāda gadījumā izmaksas tūrpināsies apdrošināšanas ņēmēja mūžas gārumā . Tāda annuitāte var būt kopīga , piem ., laulātajam pārim , un viena nāves gadījumā izmaksas tūrpināsies otra mūžas gārumā .
Atliktā annuitāte uz mūžu . Tādas apdrošināšanas noteikumi var būt saistīti ar apdrošināšanas ņēmēja saistību samaksāt apdrošināšanas prēmiju ar vienlaiku maksājumu vai noteiktajā laika periodā ( apdrošināšanas iemaksu samaksāšanas periodā) . Atliktā annuitāte vienmēr paredz , ka līgumā ir uzgaides periods starp apdrošināšanas iemaksu periodu beigām un annuitāšu izmaksu sākumu . No noteikta ar līgumu datuma apdrošināšanas ņēmējam ir tiesības uz annuitātes saņemšanu , kads tiek izmaksāts mūža gārumā ar periodiskumu un apmērā , kas paredzēts līgumā .
Līgumā tiek noteiktas apdrošināšanas ņēmēja mantinieka (labumgūvēja ) tiesības saņemt izmaksas summu , apdrošināšanas ņēmēja nāves gadījumā uzgaides periodā , kas ietekme apdrošināšanas izmaksas apmēru .
Palaiku annuitāte ( tūlītēja vai atlikta )
Apdrošinātāja saistības par apdrošināšanas izmaksu tiek noteiktas uz ierobežotu laika periodu . Apdrošināšanas prēmijas samaksāšana var būt veikta ar vienlaiku maksājumu vai pa daļām , ka arī var būt paredzēts uzgaides periods . Diezgan bieži palaiku annuitātes apdrošināšanu izmanto vecāki , slēdzot līgumu bērna labā , piem ., bērna izglītības periodā .
Annuitātes apdrošināšanas pamatnoteikumi var būt papildināti , piem., ar noteikumu , ka apdrošināšanas ņēmējs piedalīsies apdrošinātāja ienākumā . Apdrošināšanas ņēmēja piedalīsanos apdrošinātāja ienākumā atšķirās no ienākuma normas , kas tiek ņemta vērā aprēķinot apdrošināšanas iemaksu pēc dzīvības apdrošināšanas līgumiem .
Jespēja apdrošināšanas ņēmējam piedalīties apdrošināšanas sabiedrības ienākumā ir atkarīga no tās darbības finansu rezultātiem un ir iespējāmais apdrošināšanas līguma papildnoteikums .
Arī tad , ja apdrošinātājs cieš faktiskus zaudējumus , apdrošinātāja pienākums ir nodrošināt pamatsaistības izpīldīšanu – annuitātes izmaksu apmērā , kas ir paredzēts apdrošināšanas līgumā un ir aprēķināts izējot no pastavīgas ienākuma normas .
Annuitātes apdrošināšana var būt papildināta ar apdrošināšanas ņēmēja un apdrošinātāja vienošanos par apdrošināšanu no nelaimes gadījumiem .
Tāpat kā citie dzīvības apdrošināšanas veidi , rentes apdrošināšanas līgumi var būt slēgti kalektīva vai cilvēku grupas labā .
Tāda veida apdrošināšanā ir priekšrocības apdrošināšanas ņēmējam , 3.personām un apdrošinātājam . Apdrošinātājam rentes apdrošināšanas līguma slēgsana nozīme būtisku apdrošināšanas loka palielināšanu un dauz drošākus apdrošināšanas īstenošanas rezultātus .Tādi līgumi tiek slēgti darbinieku labā , tātad vēselu personu labā . Tās viss ļauj būtiski samazināt apdrošināšanas tarīfu apmērus un tāda veidā apdrošināšanu padarīt par pieējamu apdrošināšanas ņēmējam .
Atšķirībā no dzīvības apdrošināšanas līgumiem, kuras tradicionālais pamatmērķis – nodrošināt mantiskas apdrošināšanas ņēmēja mantinieku intereses , rentes apdrošināšanas gadījumā tiek garantēta interešu nodrošināšana un apdrošināšanas ņēmēja (apdrošināšanatas personas ) ienākums dzīvības laikā .
2.4. Pensijas apdrošināšana
Pensijas apdrošināšanas gadījumā apdrošināšanas nodrošinājuma pamatizmaksas tiek veiktas , kad apdrošināšanas ņēmējs ir sasniedzīs pensijas vecumu . Šis noteikums nav obligāts , tāpēc ka puses var noteikt vecumu , no kada var sākt izmaksāt apdrošināšanas nodrošinājumu vai renti pēc apdrošināšanas līguma noteikumiem .
Pensijas apdrošināšana , kā jebkāda dzīvības apdrošināšana , ir saistīta ar ilgtermiņa līgumu un ar apdrošinātas personas nodzīvošanu (nāvi ) līdz noteiktam vecumam , kas ir noteikts ar līgumu . Pensijas apdrošināšanas līgums var arī iekļaut sevī cita veida riskus , piem ., no nelaimes gadījuma vai no nāves gadījuma .
Pensijas apdrošināšanas līgums var būt noslēgts ar fiziskām un juridiskām personām. Pensijas apdrošināšanas līgums var būt slēgts vienai personai citas personas labā .
Apdrošināšanai , kā parasti , tiek pieņēmtas personas neatkarībā no vēselības stāvokļa uz momentu , kad tiek slēgts līgums .
Apdrošināšanas summa līgumā ir noteikta periodisko apdrošināšanas izmaksu apmērā , t . i . , tēkošu izmaksu , vai annuitātes veidā . Pensijas apdrošināšanas līgumos tos var saukt par pensijām .
Apdrošināšanas prēmija var būt iemaksāta ar periodiskiem maksājumiem vai vienlaikus .
Pensijas apmērs , kuru saņēms apdrošināta persona ir atkarīgs no 4 pamatnosacījumiem :
No samaksāto apdrošināšanas prēmiju apmēra ;
No gadu daudzuma , kas pāriet no apdrošināšanas līguma slēgsanas momenta ( un pirmas iemaksas ) līdz pensijas izmaksu sākumam : jo lielāks ir sakrāšanas periods , jo lielāka ir sakrāta summa un augstāks var but saņēmtas pensijas apmērs ;
No apdrošinātas personas vecuma :jo vecāka ir apdrošināta persona , jo mazāks būs uzkrāšanas periods , jo lielākai jābūt apdrošināšanas iemaksai ;
No apdrošinātas personas dzimuma : tās ietekmē pensijas apmēru , tāpēc ka tas ir saistīts ar apdrošinātas personas dzīves mūžas gārumu ; noteic pensijas izmaksu perioda gārumu un tam nepieciešamo apdrošināšanas fondu .
Parasti apdrošināšanas sabiedrības dod iespēju izvēlēties visizdevīgāko pensijas apdrošināšanas programmas klientam .
Ir arī citi pensijas apdrošināšanas varianti :
Ģimenes apdrošināšana . Šājā veida apdrošināšanā var izdalīt kopīgas rentes par labu vienai vai dāžiem labumgūvējiem , kas tiek izmaksātas līdz viena no viņam nāves gadījumam , un kopīgas rentes vai pensijas , kas tiek izmaksātas līdz tam laikam , kamēr kaut vai viens no labumgūvējiem ir dzīvs . Tāda veidā rentes tiek izmaksātas apdrošinātai personai visa mūža gārumā , bet pēc nāves arī visa mūža gārumā noteiktajām labumgūvējam .