Darba tirgus un darba alga Arodbiedribas loma darba speka tirgu (стр. 1 из 8)

Rīgas Tehniskā Universitāte

Darba tirgus un darba alga. Arodbiedrības loma darba spēka tirgū.

Kursa darbs.

IEF, 1.kurss, bakalaurs

Nataļja Hmeļņicka

Kursa darba vadītāja

Dr. oec. Natālija Gode

Rīga-2002

Saturs

Ievads 3

1. Darba tirgus 4

1.1. Darba pieprasījums 4

1.2. Darba piedāvājums 8

1.3. Līdzsvārs darba spēka tirgū 10

2. Darba tirgus formās. 13

2.1. Pilnīga konkurence. 13

2.2. Monopols. 13

2.3. Monopsons. 15

3. Darba alga. 17

3.1. Darba laiks un darba alga . 17

3.2. Darba algas “nacionālas atšķirības” . 17

3.3. Darba algasformas. 18

3.4. Darba algas noteikšana. 19

3.5. Algu un nodarbinātības problēma . 20

4. Arodbiedrībās. 22

4.1. Arodbiedrību jēdziens. 22

4.2. LBAS struktūra un institūcijas. 22

4.3. LBAS darbības programma . 23

4.4. Arodbiedrību politika tirgus ierobežošanas mīkstināšanai. 25

4.5. Arodbiedrību iedarbība uz darba algu. 27

Nobeigums 28

Izmantotās literatūras saraksts 30

Ievads

Lai iestātos Eiropas Savienībā, Latvijai jātuvina tautsaimniecības attīstība un dzīves līmenis šīs savienības dalībvalstu līmenim.

Viena no Latvijas tautsaimniecības attīstības grūtību izpausmēm ir mazs nodarbinātības līmenis, kas var bremzēt ekonomikas turpmāko izaugsmi. pirmkārt ,ja iedzīvotāju darbaspējas nav izmantotas, tad nav atdeves ieguldījumiem viņu fiziskajā un garīgajā attīstībā. Tā kā katra cilvēka dzīvē darbaspējas laiks ir ierobežots, tad maza nodarbinātība uzskatāma par makroekonomisko zaudējumu.

Otrkārt, maza nodarbinātība pasliktina ģimeņu materiālo nodrošinājumu, it īpaši tad, ja tas ilgstošs vai atkārtots.

Maza nodarbinātība ir faktors ar tālejošo ietekmi, jo samazina bezdarbnieku bērnu attīstības iespējas. Parasti viņi mācās skolā, taču nevar izvēlēties savām interesēm atbilstošāku mācību iestādi un piedalīties dažādas nodarbinātības un pasākumos, kas veidotu un attīstītu tieši viņiem piemītošās spējas.

Lai nodrošinātu savas kvalifikācijas atbilstību augošajām darba tirgus prasībām, nemitīgi jāpapildina zināšanas, prasmes un iemaņas. Tas notiktu gan veicot ikdienas darbu, gan darba devēja piedāvātās mācības darbavietā un ārpus tās, gan ari pēc paša iniciatīvas. Lai līdzsvarotu piedāvājuma un pieprasījuma struktūru Latvijas darba tirgū, Nodarbinātības valsts dienests piedāvā profesionālo apmācību un pārkvalificēšanos, taču līdz šim tas nav varējis radikāli ietekmēt nodarbinātības līmeni.

Pašreiz Latvijas darbaspēka tirgū pastāv vairākas dispozīcijas. Pirmkārt, tie ,kam darbs ir, tajā ir ļoti augstā mērā noslogoti, turpretī tiem, kam tās nav, ir ierobežotas iespējas to dabūt. Otrkārt, pastāv darba pieejamības nevienlīdzību starp sievietēm un vīriešiem un starp reģioniem, kā arī starp latviski runājošiem un tiem, neprot latviski. Treškārt, algas ir zemas un neatbilst lielajai darba slodzei. Ceturtkārt, disproporcija pastāv starp darba devēju vajadzībām pēc kvalificētiem darbiniekiem un pašreizējo šādu darbinieku pieejamību, kā arī izglītības sistēmas spēju sagatavot kvalificētus darbiniekus pieprasītajās specialitātes un perspektīvajās nozarēs. Pastāv arī pretruna starp pieaugošo tirgus spiedienu attiecībā uz darbaspēka mobilitāti un daudzu nodarbināto nepietiekamo spēju būt “mobiliem” darbā un karjerā. Mūsdienu ekonomika ir dinamiska, taču cilvēkiem būtiski svarīga ir droša un garantēta nodarbinātība, kā arī labi darba apstākļi, un šāda viņu vēlme ir saprotama.

Latvijas darbaspēku tirgu pastāv divējāds izaicinājums. No vienas puses, pāreja uz tirgus ekonomiku prasa nopietnas strukturālas un institucionālas reformas, kas ir kopīgas visām pārejas valstīm. No otras puses, Latvijas ekonomikai, darbaspēka tirgum un izglītības sistēmai ir jāpielāgojas arvien straujākai globalizācijai. Nereti alga, ko saņem par darbu, ir zema, un, tomēr ir kādi ieguvumi naudā, tie ne vienmēr kompensē cilvēciskos zaudējumus. Visas šīs disproporcijas, ja tās neierobežo un nelīdzsvaro, var kļūt par kavēkli tautas attīstībai.

1.Darba tirgus.

Kopējais darbaspēka tirgus ekonomikā aptver strādniekus. Makroekonomiskā analīzē parasti sākas, apskatot tādus rādītājus kā kopējā nodarbinātība vai kopējais nostrādāto stundu skaits, ignorējot to faktu, ka pastāv būtiskas atšķirības strādnieku prasmē.

Kā ir zināms, darba tirgus- viens no 3 tirgum, uz kurām firmām ir veicīgāk jādarbojas, ja tie grib izdzīvot. Darba tirgus un kapitāla tirgus- galvenie tirgus veidi, uz kurām firmas pirks ražošanas faktorus.

Darba tirgus izpēti sākas un beidzās ar darba pieprasījuma un piedāvājuma analīzi. Kas attiecās uz pieprasījumu, kurš eksistē darba tirgū, tad šeit ir darba devēji, kuri pieņem lēmumu par darba spēku pieņemšanu uz darbu atkarībā no stāvokļa, kurā atrodas visas 3 tirgi: kapitāla, preces un darbinieku. Kas attiecās uz darba spēka piedāvājumu, tad šeit ir tādas grupas, ka darbinieki un nākamie darbinieki, kuras lēmumi, kur strādāt un vai strādāt, pieņems ar uzskaiti iespējas pavadīt savu laiku.

Ar saisti ir veselīgi pastāvīgi skatīt to faktu, ka galvenie rezultāti darba tirgus funkcionēšanai ir saistīti ar sekojušiem faktoriem: a)nodarbinātības nosacījumiem (t.i. darba algu, apbalvojuma līmeni, darba nosacījumiem) un b)nodarbinātības līmeni.

Analizējot abus faktorus, ir nepieciešams izdarīt atšķirību starp dažādam profesijas grupām, kuras kopumā sastāda darba tirgu. Tajā pašā mēra ir svarīgi domāt arī par to, ka jebkurš rezultāts tirgus funkcionēšanās vienmēr ir atkarīgs tajā vai citāda mērā no tādiem faktoriem, ka pieprasījums un piedāvājums.

1.1.Darba pieprasījums.

Sava darbībā firmas savieno dažādas ražošanas faktorus, pirmkārt, kapitālu un darbu, lai izlaižot preces vai izdarot pakalpojumus, kuras pārdod uz produkcijas tirgū. Kopējais apjoms izdarītas produkcijas un tas, ka firmas saista darbu un kapitāli, ir atkarīgs no pieprasījuma uz produktu, no tā, cik darba un kapitāla var saņemt pa dotām cenām, un no izvēles tas tehnoloģijas, kuras ir viņa rīcībā. Kad izpētām pieprasījumu uz darbu, gribētos uzzināt , kāda veidā darbiniekus skaits, aizņemtās uzņēmumā vai uzņēmumus rindā, ir atkarīgs no tam izmaiņām, kuras notiek vienā vai vairākas noradītas faktoros.

Lielāko daļu sevišķo interesi iztēlo jautājums par to, kāda veidā darbinieku skaits mainās, kad mainās darba alga. Pieņemot, ka var mainīt darba algu, kura ir izmaksāta tajā vai citā rūpniecības nozarē liela laikā periodā, bet pie tām atlikāt nemainīgam izmantotas tehnikas līmeni un iekārtu ,nosacījumus ,uz kuriem ir pārstāvēts kapitāls, un attiecību starp cenu uz produktu un pieprasījumu uz produktu. Kas notiktu ar vajadzīgo skaitu darbu, ja pieaugtu darba samaksas likme?

Pirmkārt, vairāk lielāka darba alga domā vairāk lielāku izlaiduma samaksu un parasti vairāk lielāku cenu uz produktu. Tā ka patērētājs reaģē uz vairāk augstam cenām, ko pērk mazāk, darba dēvēji cenšas samazināt gatavas produkcijas izlaidumu. Samazināts izlaiduma līmenis sava kārtā ved pie nodarbinātības samazināšanās (pie pārējiem vienādiem nosacījumiem). Tāda nodarbinātības saīsināšana saucas par mērogu efektu, t.i. priekšroka mazākas nodarbinātības pie mazākam mērogu izlaiduma.

Otrkārt, pie darba algas izaugsmi ( domā, ka kapitāla cena nemainās ,ārkārtējo soli, sākumā) darba devēji cenšas samazināt ražošanas izmaksu, izmantojot tādu tehnoloģiju, kurā lielāku dalu atbalstītos uz kapitālu, bet nevis uz darba spēku tāda veida, ja darba samaksa izaugtu nodarbinātības līmenis samazinātos pie kapitāla ietilpīgo ražošanas veida aizbīdīšanas dēļ. Šīs otra iedarbība var būt nosaukta par aizstāvēšanas mērogu, par cik ar darba samaksas izaugsmi kapitāla ražošanas procesā aizvieto darbaspēku.

Iedarbība dažādas likmes darba samaksas uz nodarbinātības līmenī var būt prezentētā tabulas formā, kurā vajadzīga darbaspēka skaita korelē ar darba samaksas līmeni .1.tabulā ir paradīta tāda pieprasījuma mērogs. Sadarbība starp darba samaksu un nodarbinātību, paradīta 1.tabulā, var būt izmantota lai paradītu pieprasījuma slīpi. Tā, uz 1. zīmējumā ir paradīta pieprasījuma slīpa ,kura ir izdarīta uz datiem, izmantotas 1.tabulā.pieveršot uzmanību tam, ka slīpa –kļūstot zemākai, t.i. parāda to, ka samazinoties darba samaksai, samazinās arī pieprasījums pēc darba. Tapāt pieverot uzmanību tam, ka sekojot izveidotai praktiskai uzskatīšanai ekonomiskos jautājumus, kustot darba samaksas likmes uz vertikālas ass, neskatoties uz to, ka šie likmi ir brīvas maināmas lielumi kontekstā pieprasījuma uz darbu kāda firmā.

Pieprasījuma slīpa uz darbu parādā, kāda veida vajadzīgo nodarbinātības līmeni, izmērāmais vai nu darba stundu skaitu, vai nu darbinieku skaitu, mainās ar izmaiņām sakarā ar uz darba spēka maksu pie citām nemainīgam faktoram, kuri ietekmē uz pieprasījuma mērogu. Atkārtot arī tās, ka uz šos faktorus ienāk pieprasījuma līmenis uz produkti, nosacījumiem, pa kurām iegūstot kapitālu, un jau esošajiem tehnoloģijām. Bet ja darba alga Mainas, bet citi faktori –ne, tad var cerēt uz izmaiņām vajadzīga darba spēka līmenī, kustoties vai nu uz augšu, vai nu uz lēju pa pieprasījuma likmi.

Darba algas likme, dolāros	Vajadzīgs nodarbinātības līmenis
3	250
4	190
5	160
6	130
7	100
8	70

1.tabula. Pieprasījums uz darbu hipotētiskā rūpniecības nozarē.

1.zīm. Darba pieprasījuma slīpa.

Kādas sekas būs ,ja būs izmaiņas vienā no faktoriem, kuras raksturo darba pieprasījumu?

Pirmkārt, pieņemot, ka pieprasījums uz produkti kādas noteiktas rūpniecības nozares, t.i. pie jebkādas ražošanas cenas būs pārdots vairāk daudzāku preču vai pakalpojumus par kurām iet runa. Pieņemot tāda gadījumā, ka tehnoloģija un nosacījums, uz kuram var būt nopirkts kapitāls un dabūts darba spēks dotajai rūpniecībai, nemainās. Rūpniecības līmeņi būs, acīm redzams, augs ,ja firmas grib maksimizēt ienākumus, un mēroga efekts (vai produkcijas izlaidums) paaugstina pieprasījumu uz darbu pie jebkādas darba algas likmes. (Kamēr relatīvas cenas uz kapitālu un darbu paliek nemainīgas, aizstāvēšanas mēroga nebūs. )

Kāda veida izmaiņas jautājums pieprasījumā uz darbu var būt ilustrētā ar pieprasītas likmes palīdzību? Par cik jau esošas tehnoloģija un nosacījumi, paliek nemainīgas, izmaiņas jautājumā uz produkti noved pie augšanas uz darba pieprasījumu pie jebkādas darba algas likmes, kura dotajā brīdī prevalē. Ar citiem vārdiem, pieprasījuma slīpa uz darbu veselā kustas pa labi. Šī aizbidīdīšana pa labi, apzīmēts zīmējumā 2. no D uz D’, norada uz to, ka pie jebkādas iespējas darba algas likmes vajadzīgo darbinieku skaits pieauga.

Otrkārt, pieņemts, ka pieprasījuma līmenis uz preci, tehnoloģija un nosacījumi pārdalīšanai darbam paliek nemainīgas, bet mainās kapitāla piedāvājums: kapitāla cena nokritīs uz 50% saildzinājumā ar pirmatnējo līmeni. Kāda veida šī izmainīšana ietekmē uz darba pieprasījumu?

darba

alga

D D’

0 darbinieku skaits

2.zim. Aizbīdīšana jautājumā uz darbu pieauguma pieprasījuma uz preci dēļ

Šīs analīzes metode jautājumā par pieprasījumu uz darbu pie cenas izmaiņām cita produkta ražošanu jau ir zināms; vajag saredzēt mēroga un aizstāvēšanas mērogus. Pirmā gadījumā, ja kapitāla cenakritis, tad arī samazinās rūpniecības izdevumi kritīs. Izdevumu samazināšana stimulē ražošanas pieaugumu, bet tāda izaugsmē paaugstina nodarbinātības līmeni pie jebkādas darba algas likmes. Mēroga efekts uz kapitāla cenām kristīšanu, tāda veidā, ved pie augšanās uz darba pieprasījumu pie jebkādas darba algas likmes.