Apskatot arī ,kā darba laiku ietekmē darba ražīgumu un darba intensitāte .
Darba intensitāte raksturo darba spraigums ,kas ir fiziskās un garīgās enerģijas patēriņš laika vienībā .Augsta darba intensitāte ir viennozīmīga ar darba dienas pagarinājumu.
Tātad ,jo intensīvāks darbs ,jo vairāk var veikt laika vienībā .
Darba ražīgums rāda ,kās produkcijas daudzums tiek saražots vienā laika vienībā .
Te svarīga loma ir zinātnes un tehniskas progresam .
Zinātniski tehniskā revolūcija radījusi darba rakstura izmaiņas .darbs kļuvis kvalificētāks ,palielinājies laiks ,kas tiek patērēts kadru sagatavošanai ,jo cilvēkam jāstrādā ar komplicētām mašīnām un mehānismiem ;darbiniekiem jāsaprot tehnoloģiskā procesa būtība ,jāprot rīkoties ar dārgām ,sarežģītām iekārtām ,izrādīt iniciatīvu .Tādēļ arvien lielāka nozīme ir strādājošo izglītošanai ,un tam tiek patērēts arvien vairāk laika .Arī Latvijā pēdējos gados progresīvākajos uzņēmumos lieli līdzekļi un daudz laika tiek ieguldīts strādājošo izglītības un zināšanu līmeņa paaugstināšana.
3.2.Darba algas “nacionālas atšķirības” .
Darba algai piemīt arī nacionālas atšķirības .Tas it saistīts ar attiecīgās valsts tradicionālo dzīves līmeni .Šīs atšķirības ir atkarīgs no klimatiskajiem apstākļiem ,no algoto darbinieku kārtas veidošanās nosacījumiem ,jo kultūras līmeņa ,no nacionālām un pat reliģiskām tradīcijām .
Vēsturiskās attīstības atšķirības noteica arī to ,ka pirms Ⅱ pasaules kara Latvijā Latgales strādnieki parasti saņēma zemāku atalgojumu nekā Kurzemes un Vidzemes strādnieki ,taču vēl mazāk maksāja polu un lietuviešu viesstrādniekiem .
Ar šo faktu būs jārēķinās tiem ,kuri vēlas doties piepelnīties ārzemēs .Daudzās valstīs viņiem būs jāsastopas ar slēptu nacionālo diskrimināciju ,par vienu un to pašu darbu saņemot vairākas reizes mazāku atalgojumu nekā pamatnācijas iedzīvotāji .
Diemžēl tā ir realitāte ,kuru latvieši var pārbaudīt ,piemēram ,Vācijā un Norvēģijā .
3.3.Darba algasformas.
Darbadevējs ,slēdzotlīgumuardarbaņēmēju ,parastinosakaarīatalgojumu .būtiskanozīmeirdarbaalgasformai .
Laikadarba alga dodiespējuatbilstošinostrādātajamstundu skaitaatalgotos ,kasstrādānepilnudarbadienu ,papildus (parastipēcaugstākaslikmes ) apmaksātvirsstundas –ilgākudarbaspēkaizmantošanu ,nekā to paredzdarbadienasgarumutiesiskāregulēšanu .
Gabaldarba alga maksā pār noteikta skaita darba operāciju veikšanu ,izstrādājumu izgatavošanu utt. Lai varētu īstenot šādas algas uzskati un izmaksu ,nepieciešams vienības izcenojums .Vajadzīga darba detalizēta normēšana .
Uzskata ,ka gabaldarba alga veicina augstu darba intensitāti ,nodrošina darba ņēmēja paškontroli pār darba ritmu ,izskauž nepamatotus darba kavējumus .prakse liecina ,ka attīstītās brīva tirgus ekonomikas valstīs dominē laika darba alga ,jo:
-plaši tiek lietota tāda tehnika un tehnoloģija ,kas ļauj lietot tikai darba algu (tehnoloģisko procesu norise nav tik ātri un vienkārši izmaināma ).
-parasti konveijeru strādā ar noteiktu ritmu ,un gabaldarba samaksai šeit nav jēgas .
-arvien lielāks kļūst dažādu automātu apkalpotāju skaits ,kuru darba normēšana un uzskaite ir pārāk dārga un neattaisnojas .
-ja lieto gabaldarba samaksu ,bieži nepieciešama dārga un izvērsta uzskaite par daudzām darba operācijām.
-laika darba uzskaite ir daudz vienkāršāka un lētāka par gabaldarba uzskaiti .
Akorddarba algu parasti lieto tad ,kad strādājošo grupai noteiktā laikā ar sava darba veikumu ir jānodrošina paredzētais gala rezultāts .darba līgumā tiek noteikta kopēja darba alga par darba rezultātu ,ievērojot kvalitātes kritērijus .Akorddarba algu lieto celtniecībā ;tās paveids ir ari zinātnieku atalgojums saskaņā ar mērķa finansējumu konkrētam pētījumam ar stingri noteiktu gala rezultātu .Premiāla darba algas sistēma .Gan gabaldarba algu ,gan laika darba algu var papildināt ar prēmiju sistēmu .prēmiju lielumu regulē noteikti rādītāji .Piemēram ,gabaldarba algai prēmijas lielumu nosaka atkarība no izstrādes normas pārsniegšanas pakāpes ,ja ir ievērotas kvalitātes prasības .Prēmijas var tikt paredzētas par bezavāriju darbu ,par profesiju savienošanu ,par kvalitāti u.tml. Strādājošo darba alga var tikt papildināta ar piemaksām atkarībā no uzņēmuma gūtās peļņas mēnesī ,ceturksnī ,gadā.
Nominālā darba alga ir pēc tarifiem ,likmēm un saskaņā ar līgumiem aprēķinātā darba alga pirms dažādu atskaitījumu izdarīšana .darba algas saņēmēji to bieži dēvē par darba algu uz “papīra” .Šo lielumu sauc arī par bruto algu .Tai ir liela praktiska nozīme :tā ir ražošanas izmaksu elements ,bāze attiecīgo nodokļu aprēķiniem .Arī pensiju aprēķinos bieži izmanto šo algu “uz papīra” .
Nomināla darba alga ,ko aprēķina konkrētam darba ņēmējam ,ir atkarīga no vairākiem faktoriem :
-specialitātes ;
-izglītības līmeņa ;
pieprasījuma un piedāvājuma attiecīgas darba tirgū ;
nostrādāto stundu izpildes ;darba kvalitātes utt.
Darba ņēmēja gan vairāk interesē alga “uz rokas” .Tas ir algas lielums ,ko izmaksā vai pārskaita algas ņēmēju kontā .To sauc arī par neto algu .Tā naudas summa ,kas paliek pāri no bruto algas pēc dažādiem maksājumiem .
Visvairāk darbinieku interese reālā ,t.i. ,precu daudzums (ražojumi un pakalpojumi) , ko var nopirkt par saņemto darba algu .Reālās darba algas lielums ir atkarīgs no neto algas lieluma un nacionālās vienības pirktspējas .Lai spriestu par dzīves līmeni kādā valsti , jāanalīze reālās darba algas dinamika .tas īpaši svarīgi ir inflācijas apstākļos ,kad patēriņa cenu pieaugums parasti apsteidz gan bruto ,gan neto darba algas pieaugumu .Samazinās pirktspēja un ari reālā darba alga .
Darba algas diferenciācijas diapazons ir ļoti plašs .
Latvijā tiek noteikta minimāla darba alga –Ls 50 mēnesī (saskaņa ar LR MK noteikumiem Nr. 439) un minimālā stundas tarifu likme –Ls 0,296 .Tas nozīme ka darba alga nevar būt mazāk min darba algas līmeņa .
Gads | Tautsaimniecībā nodarbināto vidējā neto darba samaksa | Patēriņa cenu indekss | Tautsaimniecībā nodarbināto reālā darba samaksa |
1995 | 147 | 136 | 108 |
1996 | 121 | 125 | 97 |
1997 | 107 | 118 | 91 |
1998 | 112 | 108 | 104 |
1999 | 110 | 105 | 105 |
10.zim.Tautsaimniecībā nodarbināto reālās samaksas dinamika Latvijā
( procentos pret iepriekšējo gadu)
3.4.Darba algas noteikšana.
Vispirms atbilstoši algu likmēm un tarifikācijai darbiniekiem aprēķina mēnesī nopelnīto naudu ( bruto darba alga) .
No šīs summas vispirms aprēķina ar ienākumu nodokli apliekamo naudas summu .To dara šādi:
Sociālas Ar nodokli Ls 10,50 par katru Ar ienākumaBruto alga - apdrošināšanas - neapliekama - apgādājamo nepiln- = nodokli aplie-
iemaksas-9% summa(Ls 21) gadīgo bērnu kamā summa
Ienākumu no kura jāaprēķina ienākuma nodoklis noapaļo .no šīs summas aprēķina ienākuma nodokli –25% .Tālāk seko ‘tīras’ darba algas aprēķināšana :
SociālasBruto alga - Ienākuma - apdrošināšanas = Neto darba
nodoklis iemaksas alga