Darba tirgus un darba alga Arodbiedribas loma darba speka tirgu (стр. 3 из 8)

Jau bija runāts par to, ka firmām, kuras vēlas pieņemt uz darbu sekretāres, ir jāmaksā jau pieņemtu darba algu, ja viņi negrib zaudēt visus pretendentus uz vietām. Bet tas nav tieši tā. Ja firma piedāvā darba vietas, kuras ir salīdzinājumi ar citus firmas piedāvājumu, bet ar vairāk mazāku apbalvojumu veselā, viņa var tas dabūt, jo pretendenti var nezināt par apbalvojuma līmeni citas vietās. Taču kad paies kāds laiks informācija par mazu darba algu dabūs lielu zināmu, un drīz firma uzzinās, ka var pretendēt tikai uz mazāk kvalitatīvu personālu lai aizpildītu izveidotus darba vietas. Tā var nodrošināt sev kvalitatīvus darbiniekus pie darba algas mazāku par vidējo līmeni tikai tad, ja piedāvās nesalīdzināmo darba vietu (labākas darba apstākļi, garākas apmaksātas atvaļinājumi, un t.t). Tagadējā etapā pieņemts, ka atsevišķas firmas, ka arī atsevišķi darbinieki, kad viņi izpēta konkurenci darba tirgū, ir spiesti orientēties uz jau paņemtu darba samaksa līmeni, t.i. darba alga, kuru izmaksā visas firmas saviem darbiniekiem, ir ļoti tuva vidēji esošajiem. Bet ne katrs atsevišķs darbinieks, ne firmas nevar uzstādīt darba algu, kura sevišķi atšķiras no vidējas, un vienlaicīgi cerēt uz darba koplīgumu noslēgumu.

1.3.Līdzsvars darbaspēka tirgu.

Tālāk pievēršot uzmanību kopējam darbaspēka tirgum , ignorējot atšķirības strādnieku starpā . 7.zīmējums parāda darbaspēka pieprasījuma un piedāvājuma līknes . Kopējais darbaspēka pieprasījums ir atkarīgs no algām , kādas firmas maksā , no cenām to ražotajām precēm un cenām , kādas ir citiem resursiem , ieskaitot izejvielas un iekārtas .Kā tikko bija minēts , pētot darbaspēka tirgu , vienkāršības labad pieņemot , ka visu preču cenas gan to preču cenas , kuras tiek ražotas , gan citu ražošanas resursu cenas ir nemainīgas . Pastāvot nemainīgām cenām , izmaiņas nominālajā algā ir vienādas ar izmaiņām reālajā algā (alga dalīta ar cenu līmeni ) .

Reālā

alga Darbaspēka piedāvājuma līkne

(W) W₂

W₁ E

W₃ Darbaspēka pieprasījuma līkne

L₂ L₁ Nodarbinātības līmenis ( L , strādnieku

skaits vai nostrādātas stundas)

7. zīmējums . Darbaspēka pieprasījuma izmaiņu sekas.

Ja alga pazeminās , tad pieprasījums pēc darbaspēka pieaug . Samazinoties algām , darbaspēks kļūst relatīvi lētāks salīdzinājumā ar ražoto preču cenām , un darba devēji gribēs nolīgt vairāk strādājošos . Tādēļ darbaspēka pieprasījuma līkne vērsta uz leju , kā parādīts zīmējumā .

Zīmējums arī parāda kopējo darbaspēka piedāvājuma līkni . Lai vienkāršotu situāciju , pieņemts , ka darbaspēka piedāvājums nav elastīgs (darbaspēka piedāvājuma elastīgums ir darbaspēka kvantatīvās izmaiņas (procentos ) dalītas ar atalgojuma izmaiņām (procentos ) Tādējādi maz elastīgs darbaspēka piedāvājums nozīmē , ka algu pieaugums par 1 procentu rada mazu darbaspēka piedāvājuma procentuālo pieaugumu . Pilnīgi neelastīga darbaspēka piedāvājuma līkne ir vertikāla , tas nozīmē , ka darbaspēka piedāvājums nemainās , pieaugot algām ) , t.i. , cilvēki vai nu strādā pilnu (četrdesmit stundu ) darba nedēļu , vai nestrādā nemaz , neatkarīgi no algu izmaiņām .Viena no priekšrocībām , izdarot šādu pieņēmumu , ir tā , ka mēs varam atlikt uz zīmējuma horizontālās ass , vai nu nostrādāto stundu skaitu vai nolīgto strādnieku skaitu . Nostrādāto darba stundu skaita pieprasījums un piedāvājums ir vienkārši strādājošo skaita pieprasījums un piedāvājums , pareizināts ar četrdesmit .

Pieprasījuma un piedāvājuma analīzes pamatsecinājms ir , -līdzsvaram jābūt pieprasījuma un piedāvājuma līkņu krustpunktā E . Iemesls tam ir vienkāršs , ja alga tiks noteikta augstāka par līdzsvara algu W₁ , piemēram , W₂ , tad pieprasījums pēc darbaspēka būs L₂ , t.i. ,daudz mazāks nekā piedāvājums L₁ . Strādājošo piedāvājums būs pārmērīgi liels . Tie , kuriem nav darba , būs ar mieru strādāt par zemākām algām nekā esošas , un tas ietekmēs algas tiem , kuri jau strādā ( algas pazemināsies ) . Konkurences rezultātā algas samazināsies , un galu galā pieprasījums atkal būs vienāds ar piedāvājumu . Līdzīgi , ja alga tiks noteikta zemāka kā W₁ , piemēram W₃ , tad firmu pieprasījums pēc darbaspēka būs lielāks nekā piedāvājums . Firmu savstarpējā konkurence , lai piesaistītu deficīto darbaspēku , sekmēs algu pieaugumu atkal līdz W₁ .

Tikko veiktajā analīzē tika pieņemts , ka darbaspēka pieprasījums nav elastīgs , ir fiksēts . daudz reālāk ir pieņemts , ka , pieaugot algām , pieaugs arī to cilvēku skaits , kuri gribētu strādāt . Šī ir izvēle precētiem pāriem , kuri uzskata , ka ar pārāk zemu algu abiem laulātajiem neatmaksājas strādāt . ( Patiesi , sievietēs , kā darbaspēka resurss , ir ļoti jūtīgas uz algu izmaiņām .) 8.zīmējums parāda , ka pieaugot algām ,pieaugot arī to cilvēku skaits , kuri vēlas strādāt . Darbaspēka piedāvājuma līkne ir diezgan elastīga ( nevis absolūti neelastīga , kā tas bija 7.zīmējumā ) . Sākotnējā situācija analīzei ir nedaudz mainījusies : līdzsvars darbaspēka tirgū vēl ir pieprasījuma unpiedāvājuma līkņu krustpunktā .

Reālā

alga Darbaspēka piedāvājuma

(W) līkne

W₁

Iepriekšējā darbaspēka

pieprasījuma līkne

W₂

Jaunā darbaspēka

pieprasījuma līkne

L₂ L₁Nodarbinātības līmenis

( L ,strādājošo skaits )

8. zīmējums . Darbaspēka pieprasījuma izmaiņu sekas : elastīgs darbaspēka

piedāvājums .

Tālāk ņemot vērā darbaspēka pieprasījuma līknes virzību , kas attēlota 8.zīmējumā . Rezultātā darbaspēka tirgū izveidoja jauns līdzsvara punkts ar nodarbinātības līmeni L₁ uz L₂ , vēl arvien pastāv pilnīga nodarbinātība . Tas ir , ka viss tirgū esošais darbaspēks ir nopirkts . Tirgus ir sabalansēts . Un pēc definīcijas , ja tirgus ir sabalansēts , ir pilnīga nodarbinātība .

Kad darbaspēka piedāvājuma līkne nav vertikāla , ka tas ir 8.zīmējumā , nepastāv vienīgais “pilnīgas nodarbinātības “ līmenis . Ar algu W₁ ekonomikā ir pilnīga nodarbinātība , kad ir darbs mazākam skaitam strādnieku L₂ . Lai gan konkurences pamatmodelī pieņemts , ka algas tiek noteiktas tādā līmenī , ka darbaspēka pieprasījums ir vienāds ar piedāvājumu , un nav bezdarba , taču reālais nodarbinātības līmenis var būt ļoti zems . Algas var būt tik zemas , ka daudzi cilvēki nepiekritis strādāt ar tik zemām algām .

2.Darba tirgus formās.

Tāpat kā preču tirgum ,arī darba tirgum ir dažādas formas:

1. pilnīga konkurence;

2. monopols (arodbiedrība nosaka darba pārdošanas noteikumus);

3. monopsons (monopsony)(dotajam darba veidam ir tikai viens darba devējs);

4. oligopsons (oligopsony)(dažas firmas algo vienādu vai diferencētu darbu);

5. monopsonistiska konkurence (monopsonistic competition)(daudzas firmas pērk diferencētu darbu).

2.1.Pilnīga konkurence.

Pilnīgās konkurences tirgū darba piedāvājumu nosaka divi faktori:

1. reālā darba alga;

2. darba robežprodukta lielums naudas izteiksmē.

Pieaugot algoto darbinieku skaitam, samazinās darba robežprodukts naudas izteiksmē. Papildu darbinieku iesaistīšana tiks pārtraukta, kad darba robežprodukts naudas izteiksmē kļūs vienāds ar darba algas likmi.

Neskatoties uz to, ka atsevišķu indivīdu darba piedāvājuma līkne var mainīt savu raksturu, darba piedāvājuma tirgus līkne parasti ir augoša. Tas ir tāpēc, ka nozare vai profesija, kurā ievērojami aug darba alga, kļūst pievilcīga un rodas darba piedāvājums no citām nozarēm vai profesijām, kur darba alga ir zemāka.

Tirgus līdzsvars iestājas pieprasījuma un piedāvājuma līkņu krustpunktā (punkts E). Ja darba alga tiks noteikta augstāka par līdzsvara algu OE, piemēram, OE₁, tad pieprasījums pēc darba būs OL₁, bet darba piedāvājums būs OL₄, t.i., piedāvājums pārsniedz pieprasījumu. Tie, kam nav darba, būs ar mieru strādāt par zemāku algu, un tas pazeminās arī strādājošo algas. Samazināsies piedāvājums, pieaugs pieprasījums. Tādējādi pieprasījums un piedāvājums izlīdzināsies un iestāsies līdzsvars. Ja alga tiks noteikta zemāka nekā OE, piemēram, OE₂, tad pieprasījums pēc darba būs lielāks nekā piedāvājums. Lai piesaistītu darbiniekus, darba devēji būs spiesti palielināt darba algas. Tādējādi darba pieprasījums un piedāvājums atkal izlīdzināsies un iestāsies līdzsvars.

2.2.Monopols.

Līdz šī laikam mēs domājam ,ka firmas pieņem cenas uz produktiem ka vajag. Bet ja firmai ir lieta ar ieslīpo uz leju pēc pieprasījuma viņas produkcijas ,t.i. ja aug tas nodarbinātu skaits un produkcijas ,bet cena pēdējas dilst ,tad maksimāls ienākums (MR) ,dabūts pēc pārdošanas pēdējas izdarītas produkcijas gabala ,ne būs vienāds ar to cenu (P) . Maksimāls ienākums būs mazāks produkcijas cenas ,tāpēc ka pazemināta cena lietojas pārdošanas laikā visas izdarītas produkcijas gabalos ,bet nevis pēdējas .Spēkā ar šo ,vienādojumi nenoteic pieprasījumu pēc darba ,ja tirgū ir monopolija .

Tiekties pie maksimālām ienākumiem monopols ,kura darbojas konkurenttirgu pieņems uz darbu jaunus darbiniekus līdz tam laikam ,kad maksimāls naudas produkts (MRP) ne būs vienāds ar darba algu “

MRP =MR * MP_L =W (1)

Tagad mēs varām izteikt īslaicīgu pieprasījumu uz darbu caur reālu darba algu ,izdalot (1) vienādojumu ar cenu uz firmas produktu ,rezultātā iegūsim :