Darba tirgus un darba alga Arodbiedribas loma darba speka tirgu (стр. 2 из 8)

Par otro secinājumu kapitāla cenas kristīšanai kļūst aizstāvēšanas mērogs, saskaņā ar kūru kompānijas, reaģējot uz vairāk lētāku kapitālu, ņem uz uzbruņošanu kapitālvertīgas tehnoloģijas. Firmas dara aizvietošanu darbu uz kapitālu un izmanot mazāk darba spēka ražošanai viena un tā pašā gatavas produkcijas izmēra, nekā agrāk. Pie mazāka izmēra vajadzīgas darba spēka pa katrai darba algas likmei piedāvājuma slīpai ir tendencē pie kustībai pa kreisi.

Tāda veidā, kapitāla cenas kritīšāna ved pie tā, ka izveidojās divas pretēji mērogi piedāvājuma darbā. Aizvietošanas mērogs kust piedāvājuma slīpi pa labi, kad tajā pašā laikā aizvietošanās mērogs- pa kreisi. Kā ir paradīts 3. zīmējumā, var dominēt vai viens vai otrs efekts. Tāda veidā, ekonomiska teorija nedod pilnīgu pareģojumu, kāda veidā kapitāla cenas samazināšana izmaina pieprasījumu uz darbu veselā. ( Kapitāla cenas paaugstināšana ved pie tādas pašas nenoteiktības darbaspēka piedāvājumā; šajā gadījumā mēroga efekts kust pieprasījuma likmi pa kreisi, bet aizstāvēšanas efekts- pa labi.)

Hipotētiskās izmaiņas uz produkta pieprasījumā un kapitāla piedāvājumā, kuri jau ir minēti, tāpat kust pieprasījuma slīpi uz darbu. Svarīgi atšķirt aizbīdīšanu pieprasījuma slīpi un to kustību pa slīpi. Pieprasījuma slīpa uz darbu pārskatāmi parāda vajadzību uz darba spēka ka darba algas likmes funkciju( darba samaksa ir atzīmēta viena ass, bet vajadzīga darba spēka daudzumu- uz otrā.)

Kad izmainās darba alga, bet citi faktori paliek sava vietā, pieprasījums uz darbu kūst pa slīpi. Taču kad izmainās viens no citām faktoram, tad kūst pati pieprasījuma līkne uz darbu. Pretēji darba algai šie faktori tieši zīmējumos nav attēloti, tajā paša laikā ka pieprasījuma likme uz darbu ir attēlotā. Tāda veidā, kad tie mainās, dominē dažāda sadarbība starp darba algu un vislabāko nodarbinātības līmeni, un tas izlamās pieprasījuma slīpas uz darbu kustības. Bet ja ir nepieciešamība lai paaugstinātu darba daudzumu pie dotas darba algas likmes, tad pieprasījuma slīpa kustas pa labi. Bet ja vajag mazāk darba spēka pie katras prevalējošas darba algas likmes, tad pieprasījuma slīpa kustas pa kreisi.

darbadarba

alga Pieprasījums pēc alga Pieprasījuma

kapitāla vērtības slīpa pie

krītišanās augstām cenām

Pieprasījuma Pieprasījums

slīpa pie augstām pēc kapitāla

cenām vērtības kritīšanas

0 darbinieku skaits 0 darbinieku skaits

a) dominē mēroga efekts b) dominē aizstāvēšanas efekts

3.zim. Varēta aizbīdīšana darbā pieprasījumā kapitāla vērtības kritīšanas dēļ .

Darba pieprasījums var būt analizēts uz 3 līmenim:

1.Lai analizētu darba pieprasījumu vienā atsevišķi ņemtā firmā, vajag izpētīt, kādā veidā darba alga, teicot, mašīnstrādnieku ietekmē uz viņa nodarbinātību pie viena lidmašīnu ražotāja.

2.Analizēj iedarbības darba algas augšanas uz mašīnstrādnieku nodarbinātību visā aviaceltniecībā vajag izmantot nozares pieprasījuma slīpo.

3.Un, beidzot, lai redzētu, kāda veidā darba algas paaugstināšana iedarbojas uz visu mašīnstrādnieku darba spēku tirgu visas ražošanās nozarēs, kur tas izmanto, vajag izmantot tirgu pieprasījuma likmi.

Var arī izdarīt atšķirību starp darbu pieprasījumu īslaicīgā un ilgtermiņā periodā. Īslaicīgā termiņa laikā darba devējam grūti aizvietot darba spēku ar kapitālu( un otrādi) un patērētāji nevar nesamainīt zināmā mēra sava pieprasījuma uz preci atbildība uz cenu augšanu. Ir vajadzīgs laiks adaptācijai gan patērētāju, gan ražotāju uzvedībai. Ilgtermiņā laikā reakcija uz darba samaksas vai cita faktora, kurš izmaina darba pieprasījumu, izmainīšanu, protams, kļūst vairāk pilnīgāks un vairāk dziļāks.

1.2. darba piedāvājums.

Lai izpētītu no sakumā darba piedāvājuma visai tirgu (pretēji vienas firmas piedāvājumam) izmantosim, ka ir piedāvāts sekretāru darba tirgus. Kāda veidā piedāvāts ar viņiem darba reaģēs uz darba algas izmaiņām? Ar citiem vārdiem, kāda veidā izskatās skala darba piedāvājuma sekretāru?

Pieņemot, ka apbalvojums un darba alga citas profesijas darbiniekus paliek pastāvīgas, bet sekretāru darba alga aug. Tad var gaidīt, ka kļūst daudz cilvēku, kuri gribēs būt par sekretāri. Piemēram, katrs no 100 cilvēkiem, kuri beidz pēdējo klasi skolā, var izvēlēties starp to, vai kļūst par apdrošināšanas aģentu vai par sekretāri. Daļa no tiem dod priekšroku aģentam, pat tajā gadījumā, ja sekretāres darbs ir labāk apmaksāts, tāpēc kā viņiem patīk izbaudīt savus spēkus un satikties ar cilvēkiem. Citi gribēs kļūt par sekretāri, pat ja viņu darba alga būs zemāka, jo viņiem nepatīk siet kaut ko citiem. Kopā ar to daudzi būs gatavi iet vai nu uz vienu vai nu uz otru darbu, viņiem ir vienaldzīgi: apbalvojums jebkāda profesijā viņiem- svarīgākais faktors lai pieņemtu atrisinājumu. Ja sekretāri ir labāk apmaksāti salīdzinājumā ar apdrošināšanas aģentiem, tad vairāk abiturientus gribēs kļūt par sekretāriem. Bet ja aģentiem darba alga būs lielāka, tad tos skaita, kuri gribēs kļūt par aģentiem, pieaugs, bet, kuri gribēs kļūt par sekretāriem,- samazinās. Protams, pie sevišķi mazās darba algas sekretāra, tad neviens negribētu kļūt par to.

sekretāra

darba

alga

Piedāvājums

0

sekretāru skaits

4.zīm. Sekretāres darba piedāvājuma slīpa darba tirgū.

Tāda veidā, darba piedāvājums kāda konkrēta tirgū tieša mēra ir saistīta ar darba algas likmi, kuras dominē šajā tirgu, pie nosacījuma, ka darba alga citas profesijas paliek nemainīgas. T.i. ja darba alga aģenta paliek nemainīga, bet sekretāra- aug, tad vairāk cilvēku gribēs kļūt par sekretāri tikai apbalvojuma augšanas dēļ (tas pārskatāmi ir paradīts 4.zīm).

Ka arī darba pieprasījuma slīpa, piedāvājuma slīpa ir paradīta tā, it kā citas cenas un darba algas paliek nemainīgas. Bet ja viena vai vairākas tādas cenas vai darba algas izmainās, tas ved pie tā, ka piedāvājuma slīpa kustas, bet ja darba alga apdrošināšanas aģentus paaugstinās, tad abiturientu daļa mainīs savu nodomu kļūt par sekretāri un izvelēsies apdrošināšanas aģenta karjeru. Paliek mazāk tos, kuri gribēs būt par sekretāri pie katras darba algas paaugstināšanās aģentiem. Grafiskā veidā (sk.2.zīm) aģentus apbalvošanas izaugsmē ved pie tā, ka kustēsies sekretāru piedāvājuma slīpo pa kreisi.

Kad pieņem lēmumu kļūt par sekretāri, cilvēkam ir jāpieņem, kādu lēmumu par darba kārtošanu pieņems. Ja visi darba devēji dod sekretāres vietu piemēram viena kvalitāte, tad izvēle būs pieņemta apbalvojuma līmenī. Jebkāda firma, kura nav tālredzīga, piedāvās darba samaksu zemāk tas, kuru maksā citi, tāpēc viņa nevarēs ataicināt darbiniekus (vai, vismaz, nav iespējas pievilkt nevienu darbinieku vajadzīgas kvalifikācijas).

sekretāra Sekretāru piedāvājums,

darba kad darba alga aģentus ir:

alga

augsta

zema

0

sekretāru skaits

5.zīm. Aizbīdīšana sekretāres darba piedāvājuma slīpa darba tirgū sakarā ar

aģentus darba algas augšanu.

No otras puses, ja nebūs ne vienas firmas, kura nebūs tik neprātīga, ka piedāvās vairāk lielāku darba algu, nekā pieņemtā, tāpēc ka viņa maksātu vairāk, neka tas vajadzētu, lai pievilkt darbiniekus vajadzīgajā skaita un kvalitātes. Šajā gadījumā piedāvājuma slīpa firmai būs horizontāla līnija, kas ir paradīts 6.zīm. Horizontāla līnija darba piedāvājuma firmai liecina par to, ka pie eksistējošas darba algas var dabūt visu vajadzīgo sekretāru skaitu. Bet ja tā maksātu mazāk, piedāvājums nokritis līdz nullei.

Atšķirība noliekšanā starp tirgus un firmas piedāvājuma līknes ar pašu taisnu veidu ir saistītas ar izvēles tipu, kurš stāv pret darbiniekiem. Pieņemot izvēli, vai iestāties sekretāres tirgū, darbiniekam ir jāsalīdzina ka apbalvojumu, tā arī profesionālas prasības alternējoša piedāvājuma (šajā gadījumā, apdrošināšanas aģenti). Ja darba alga sekretāres krīt, tad mazāk ļaužu tiektos iziet uz sekretāru darba tirgū. Taču ne visi noies no šā tirgu, tāpēc kā aģenta un sekretāres profesija neaizstāj viena otru. Daži paliks par sekretāriem, pat pēc darba algas samazināšanas, tāpēc ka viņiem nepatīk prasības, kuras izvirza aģentu profesija.

sekretāres

darba alga,

kuru

piedāvā tirgus darba alga

firmas

0 sekretāru skaits

6.zīm.Sekretāres darba piedāvājums firmai .

Tiklīdz lēmums kļūt par sekretāri ir pieņemts, ir izvēle pie kāda darba devēja strādāt, jo alternatīvas praktiski neatšķiras viena no otras vienādas prasības dēļ. Tāpēc izvēle būvēsies tikai uz apbalvojumā. Ja firma piedāvās mazāku darba algu salīdzinājumā ar citām firmām, viņa zaudēs visus pretendentus. Tāda veida, horizontāla piedāvājuma slīpa ir atspēkojums atrisināšanai par sava darba piedāvājumu starp dažam vienādam alternatīvam.