Eiro (стр. 5 из 6)

Pēc H. Ancāna dotās informācijas, daudzos makroekonomiskajos rādītājos Latvija ir tuvojusies ES iekšējiem kritērijiem vai pat tos izpildījusi ar uzviju. Tā, piem., ES t.s. Māstrihtas līguma kritēriji prasa, lai valsts parāds nepārsniegtu 60% no BNP. Latvijai šis rādītājs ir 10,8% no BNP. Māstrihtas kritēriji nosaka, ka valsts budžeta deficīts nevar pārsniegt 3% no BNP, resp. – 3% Latvijā. 1997. gadā šis rādītājs bija +1,3% atspoguļojot valsts budžeta atlikumu. Arī inflācijas temps, kas septembrī bija 3,5% tuvojas ES normai 2,6%.

Arī pēc Latvijas Bankas viceprezidenta Ilmāra Rimševica izteikumiem , “Eiro ieviešana no 1999. gada 1. janvāra ietekmēs Latviju. Šī ietekme, nenoliedzami, būs pozitīva. Pirmkārt, samazināsies uzņēmumu konvertācijas izdevumi, samazināsies uzņēmumu risks, darbojoties atsevišķās valūtās. Otrkārt, ietekme būs saistībā ar to, ka vācu marku un Francijas franku SDR valūtas grozā nomainīs eiro. Jāvēro, kas notiks ar pašu eiro – vai tas kļūs stiprāks attiecībā pret dolāru. Lata svārstības atkarīgas no šo divu valūtu savstarpējām svārstībām. Proti, ja dolārs, kļūs stiprāks, lata kurss varētu iet uz leju. Savukārt, ja eiro attaisnos uz to liktās cerības un kļūs stiprāks, lata kurss varētu pieaugt.”

Var secināt, ka pēc Latvijas Bankas oficiālās informācijas eiro ietekme uz Latviju būs pozitīva, bet tuvākajā laikā lata piesaiste eiro nav plānota, bet arī šis solis ir ieplānots ceļā uz Eiropas Savienību.

Latvijas bankas ir gatavas eiro un var piedāvāt saviem klientiem pilnu pakalpojumu klāstu, kas saistīti ar eiro, tāpat kā bankas visā Eiropā.

Rietumu banka sākusi pieņemt noguldījumus eiro, piedāvājot četrus eiro depozītu veidus, blakus jau esošajām depozītu programmām latos.

Termiņa noguldījumiem ar periodisku procentu izmaksu (minimālā noguldījuma summa 3000 EUR) likme ir no 2,125% līdz 2,75% gadā atkarībā no noguldījuma termiņa.

Uzkrājuma noguldījums ar papildināšanas iespēju (minimālā noguldījuma summa 1500 EUR) likme no 2,25% gadā līdz 2,75% gadā. Līgumu slēdzot, tiek fiksēts minimālais noguldījuma papildināšanas solis – 200 EUR

Noguldījumiem ar procentu kapitalizāciju (minimālā noguldījuma summa 1500 EUR) likme no 2,125% līdz 2,55 gadā atkarībā no noguldījuma termiņa.

Arī Lateko banka ir gatava eiro – Latvijas ekonomiskā komercbanka sākusi piedāvāt depozītus veidot eiro. Lateko bankas klientiem tiek piedāvāts termiņnoguldījums ar fiksētu procentu likmi, īstermiņa depozīts un mērķa īstermiņa depozīts.

Atkarībā no klienta izraudzītā noguldījuma gada procentu likmes noteiktas robežās no 2% līdz 3%. Fiziskas personas noguldījumu eiro var veikt jebkurā apjomā, bet juridiskajām personām minimālais depozīta apjoms ir 10 000 eiro. Lateko banka veic operācijas ar eiro jau no šī gada sākuma, un jau pirmās darba nedēļas apliecinājušas, ka klientiem ir ļoti liela interese par iespēju strādāt ar eiro.

Arī Latvijas uzņēmēji paspējuši pārorientēties uz jauno norēķinu līdzekli un veiksmīgi veikuši pirmos norēķinus jau kādu laiciņu atpakaļ. Uzņēmēji izrādījuši atzinīgu, bet nogaidošu attieksmi pret jauno valūtu.

A/s Bolderāja jau vairākus mēnešus pirms eiro ieviešanas ar saviem ārzemju piegādātājiem vienojies, ka eiro sāks norēķināties ne ātrāk, kā nākamgad. Uzņēmumam pagaidām nav vienota elektroniska vadības sistēma, tātad nav aktuāls jautājums par dažādu pašizmaksas aprēķinošo un grāmatvedības moduļu pārprogrammēšanu iz eiro. Paplašinot Bolderājas datorizāciju, tiks ieviestas informācijas tehnoloģijas, kas var strādāt ar eiro.

Uzņēmēji atzīst, ka eiro ieviešana nenoliedzami vienkāršo dažādo izejvielu pirkšanu no Eiropas Savienības valstīm. Bet tomēr, arī ja visu cenu kotēšana eiro padarīs vieglāku dažādu piedāvājumu izvērtēšanu, tomēr zināms svars būs arī tādiem faktoriem kā apmaksas noteikumi, iespējas pirkt uz kredīta, utml.

*Materiāli ņemti no “Dienas bizness”

Aptauja

Es veicu aptauju, kurā tika aptaujāti gan skolēni, gan skolotāji, kā arī dažādi citi cilvēki, ar mērķi noskaidrot to informētības līmeni par Eiropas apvienoto valūtu, kā arī noskaidrot viņu attieksmi pret to vispār, kā arī pret eiro tieši saistībā ar Latviju. Kopā tika aptaujāti gandrīz 50 cilvēki. Tika arī uzdoti jautājumu par personīgo attieksmi pret eiro, vai Latvijai būtu jāpāriet uz eiro, kā arī, vai Eiropai vispār ir vajadzīga vienotā valūta. Tika arī jautāts par Latviju saistībā ar Eiropas Savienību. Rezultāti ir sekojoši:

1.) Vai Jūs zināt, kas ir eiro?

a) kaut ko esmu dzirdējis;

b) zinu;

c)

esmu ļoti labi informēts.

No respondentu atbildēm var secināt, ka jaunatne visumā ir informēta par eiro – kas tas tāds ir un kāds no tā labums, liela daļa ir pat ļoti labi informēta, kas atrodams par ļoti pozitīvu faktoru. Tādu, kas kaut ko ir dzirdējuši, ir samērā maz, tie sastāda respondentu mazāko daļu.

2.) Kāda ir Jūsu attieksme pret eiro?

a) neitrāla;

b) negatīva;

c)

pozitīva.

Šajā jautājumā aptaujāto cilvēku domas dalās. Lielākā daļa ir tomēr noskaņoti pozitīvi pret eiro un ar prieku uzņem tā parādīšanos. Otra lielākā respondentu grupa pret eiro pagaidām noskaņoti neitrāli. To daļēji izraisījis arī nepietiekams daudzums objektīvas informācijas, kā arī uzticība vecajai sistēmai.

3. Kā Jūs saņemat informāciju par eiro?

a) no preses;

b) no TV;

c) no draugiem;

d) citur.

Lielākā daļa aptaujāto informāciju par eiro saņēmuši no masu medijiem – televīzijas un preses, daļa arī no draugiem uzzinājuši ko jaunu, daļa, kas nebūt nav maza, kā alternatīvo informācijas iegūšanas veidu minējusi Internet.

4. Kā eiro ietekmēs Jūsu dzīvi?

a) nekādi;

b) finansiālie rēķini tiks pārvērsti eiro;

c) plānoju drīzumā (sākot ar 2002. gadu) pāriet uz eiro;

d) braucot uz ārzemēm būs vieglāk ar valūtas maiņu.

Lielāko daļu aptaujāto cilvēku dzīvi pašreiz eiro nekādi neizmainīs. Tas ir saprotami, lielai daļai cilvēku ar neskaidras naudas norēķiniem mūsdienās nav nekādas saskarsmes. Lielai daļai respondentu finansiālie rēķini (banku konti, depozīti) tiks pārvērsti eiro. Bet lielākajai aptaujāto daļai, vienkārši būs vieglāk ar valūtas maiņu, izbraucot uz ārzemēm.

5. Vai Jūs uzskatāt, ka arī Latvijai būtu jāpāriet uz eiro?

a) nekādā gadījumā;

b) tas būtu pamatīgi jāizvērtē;

c)

viennozīmīgi – jā.

Lielākā daļa aptaujāto pret eiro attiecās ar uzticību, taču lats tomēr ir ierastāks, lata, kā stabilas naudas tēls ir stipri iesakņojies un nostiprinājies mūsu apziņās. Taču eiro – tās ir, iespējams, mūsu nākotne – daļa respondentu to atzīst. Ir arī tādi, kas neatzīst Latvijas pāriešanu uz eiro vispār, taču tas ir neiespējami, ņemot vērā mūsu politikas virzību uz Eiropas Savienību.

6. Kāda ir Jūsu attieksme pret ES saistībā ar Latviju?

a) Latvijai būtu tajā jāiestājas;

b) Latvijai nebūtu īpaši jācenšas tajā iestāties;

c)

Latvijai nevajadzētu iestāties ES.

Protams, kā jau tika gaidīts, nospiedošais aptaujātās sabiedrības vairums bija par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā, par Latvijas nesaraujamo saišu ar Eiropu nostiprināšanu. Maz bija tādu, kas uzskata, ka Latvijai īpaši nevajadzētu censties tur iekļauties – ja viņi mūs tur ņem – labi, ja ne – neiesim jau no ādas līst laukā, un pavisam maz bija tādu, kas uzskatīja, ka Latvijai vispār nevajadzētu pievienoties Eiropas Savienībai.

7. Vai Eiropai ir vajadzīga vienota valūta?

a) jā;

b)

nē.

Arī šajā jautājumā respondenti izrādīja zināmu vienlīdzību, apgalvojot, ka Eiropai ir vajadzīga vienotā valūta, un, ka eiro ir vajadzīgs. Viedokļi, protams, atšķīrās, bet visumā sabiedrības viedokli šajā jautājumā varētu atspoguļot jaunajai valūtai par labu.

Visumā no šīs aptaujas var secināt, ka sabiedrība ir informēta par eiro, un ka tās attieksme pret to ir pozitīva, taču nogaidoša. Tas ir likumsakarīgi, jo pozīcija, kurā mēs pašlaik atrodamies ļauj mums novērot eiro ieviešanu 11 Eiropas valstīs, mācīties no viņu kļūdām, lai mēs nākotnē, kad pašiem nāksies sastapties ar šo procesu, kas, es domāju ir neizbēgams, nepieļautu tās pašas kļūdas. Sabiedrība atbalsta Eiropas naudas apvienošanas centienus un ir par rēķinu vienkāršošanos ar Eiropu.

Nobeigums un secinājumi.

No aptaujas var secināt, ka sabiedrība visumā ir labi informēta par eiro un tā ieviešanu. Tomēr sabiedrības attieksme ir nogaidoša. Šeit zināmu lomu spēlē arī uzticība latam, kurš nostiprinājies mūsos kā stabilitātes un pārticības tēls. Taču sabiedrība saprot, ka eiro - tā ir nākotne.

Mūsu pašreizējās pozīcijas lielākā priekšrocība ir tā, ka mēs pašlaik varam novērot eiro ieviešanu 11 ES valstīs, lai vēlāk, kad mums pašiem nāksies ar to saskarties, mēs nepieļautu tās pašas kļūdas un būtu labāk sagatavoti. Rūpīgi izsverot visus par un pret var izdarīt attiecīgos secinājumus, attiecībā uz eiro un Latviju, kā arī eiro ietekmi uz Latviju. Protams, ir arī negatīvie faktori, taču, pozitīvo faktoru un labumu ir vairāk, un kopumā šis mēģinājums apvienot Eiropas valūtas vienā veselā, es domāju, ir izdevies.

Eiro ietekme uz Latviju būs pozitīva, kā lielākie labumi jāmin tas, ka vienkāršosies rēķini ar Eiropas Savienības valstīm, kā arī tas, ka tūristiem būs vieglāk ar valūtas maiņu, iebraucot ES valstīs. Katras no ES un EMS dalībvalsts nacionālā tirgus robeža izzudīs, un tas, ko mēs iegūsim būs liels tirgus ar plašām iespējām, kas spējīgs mēroties spēkos arī ar ASV un Japānas ekonomiskajām zonām.

Arī pēc Latvijas Bankas izteikumiem eiro ieviešanas ietekme uz Latviju būs visnotaļ pozitīva, bet ar lata piesaistīšanu eiro nāksies vēl mazliet pagaidīt. Lai gan jebkurā gadījumā lats tiks lielākā vai mazākā mērā piesaistīts eiro - SDR grozā, kuram pašreizēji ir piesaistīts lats, vācu markas un franču franka vietā nāks eiro, tā kā SDR grozā eiro spēlēs galveno lomu.

Izmantotās literatūras saraksts

Laikraksti un žurnāli:

“Dienas bizness” - periodika

“Diena” - periodika

“Neatkarīgā Rīta Avīze” - periodika

“Kapitāls” – periodika

“The Economist” – periodika

Grāmatas:

Euroview 2 – ING’s view of questions about euro (summer 1997)

LB Kiel Euro Special (1998)

The euro – a stable currency for Europe – Deautsche Bank Research Special Report (February 1997)

Informācijas bukleti:

Euro times (December 1998)

London: ready for the euro

Latvijas Bankas informatīvais buklets “Eiro”

Rietumu bankas informatīvais buklets.

Internet:

Latvijas Bankas oficiālā mājas lappuse (http://www.bank.lv )

Eiropas Savienības oficiālā mājas lappuse (http://europa.eu.int)

Eiropas integrācijas biroja oficiālā mājas lappuse (http://www.eib.lv)

Pielikums.

Eiro monētas un banknotes

1. Monētas