Izveidosies lielāks tirgus, kurā norēķini notiek vienā valūtā, līdz ar to vienkāršosies norēķini Eiropas valstu starpā.
Ieviešot vienotu valūtu visā Eiropas Savienībā, tās dalībvalstu tirgi neizbēgami apvienosies vienā lielā Eiropas tirgū. Šīs tirgus noteikti dos arī jaunas darbavietas, kā arī šī tirgus apvienošanās veicinās arī ārzemju investīciju ieplūšanu, kuru agrāk, iespējams, kavēja pārlieku lielie zaudējumi, kas saistījās ar valūtas konvertāciju starp to nacionālajām valūtām. Arī, piemēram, Latvijai būs vienkāršāk norēķināties ar Eiropas Savienības valstīm, ja tās lietos vienu valūtu, nevis vairākas atsevišķas.
Līdz ar eiro ieviešanu Latvijas uzņēmējiem būs vienkāršāk kārtot darījumus ar dažādu Eiropas Savienības valstu partneriem, jo tos varēs veikt vienā valūtā. Eiro ieviešana var paātrināt Eiropas tautsaimniecības attīstību, tā palielinot arī Latvijas iespējas eksportēt savu produkciju un veicinot valsts saimniecisko izaugsmi un stabilitāti, teikts Latvijas Bankas informācijā par Eiropas Savienības vienoto valūtu eiro. Tomēr tuvākajā laikā nav paredzama lata piesaiste tam.
Bankas speciālisti norāda, ka tāpat kā citām nelielām valstīm ar atvērtu tautsaimniecību un aktīvu ārējo tirdzniecību Latvijai ir svarīgi nodrošināt savas nacionālās valūtas stabilitāti pret galveno tirdzniecības partneru valūtām. Latvijas lielākā tirdzniecības partnere ir Eiropas Savienība, tomēr Latvijas uzņēmēji ar saviem ārzemju pasūtītājiem un piegādātājiem lielākoties norēķinās ASV dolāros.
“Iespējams, ka jaunā valūta aizvien biežāk tiks lietota tirdzniecības darījumos, tādēļ lata piesaiste eiro ar laiku var kļūt izdevīga. Tas būtu arī saprotams priekšdarbs Latvijas ceļā uz Eiropas Savienību. Tomēr lata piesaistes maiņa nav paredzama tuvākajā nākotnē un Latvijas Banka vispirms izvērtēs šāda soļa nepieciešamību,” teikts centrālās bankas informācijā.
Tūristiem būs iespēja novērtēt preču cenas gan savā, gan arī citās Eiropas valstīs, bet cilvēkiem būs no jauna jāveido un jāpārveido sava ierastā doktrīna par cenu samēriem – kas ir dārgs, kas ir lēts.
Izveidosies stabila otra alternatīva rezerves valūta pret dolāru.
Jauno eiro zonu var salīdzināt ar visiem jau labi pazīstamo un sevi pierādījušo dolāra zonu. Bet tagad, līdz ar eiro ieviešanu šajā eiro zonā pats eiro varētu ieņemt dolāra līdzšinējo pozīciju. Vairākums Eiropas uzņēmēju prognozē, ka eiro ieņems ASV dolāra vietu starptautiskajos norēķinos 20 gadus pēc tā ieviešanas. Par to liecina sociālo pētījumu aģentūras sarīkotā aptauja, kurā piedalījās lielāko Eiropas kompāniju vadītāji.
Visoptimistiskāk noskaņoti bija beļģu uzņēmēji – 51% no viņiem uzskata, ka eiro iekaros dolāra vietu jau pēc 10 gadiem. Līdzīgu viedokli izteikuši 47 procenti un 45 procenti spāņu un nīderlandiešu biznesmeņu.
Toties vispesimistiskāk noskaņotie bija Lielbritānijas uzņēmēji – 53 procenti aptaujāto britu firmu vadītāju vispār apšaubīja, vai Eiropas kopējai valūtai jebkad izdosies nomainīt dolāru.
Pēc aptaujas datiem, 44% respondentu domā, ka eiro ieviešana dos finansiālu labumu viņu vadītajām kompānijām jau 1999. gadā, 51% uzskata, ka kopējās valūtas ieviešanu viņu kompāniju finansiālos rezultātus neietekmēs, bet pārējie pieci procenti uzskata, ka eiro firmu darbību ietekmēs negatīvi.
Pāreja uz vienotu valūtu Eiropas Savienību vēl vairāk ir nostiprinājusi kā vienotu ekonomisku zonu. Kāda tā ir salīdzinājumā ar divām citām spēcīgākajām ekonomiskajām zonām pasaulē – ASV un Japānu? Mēs varam redzēt, ka eiro zona tās būtiskākajos rādītājos nemaz neatpaliek no dolāra zonas un var izrādīties dolāram nopietns konkurents cīņā par valdošās valūtas lomu pasaulē.
| Eiro zona | ASV | Japāna | |
| Kopējā platība (1000 km2) Iedzīvotāji (milj., 1998.) IKP (1998., mljrd. ekiju) Inflācija (% 11.98./11.97.) Valsts budžeta deficīts 1997. (% no IKP) Valsts parāds 1997 (% no IKP) Eksports (1997., mljrd. ekiju) Imports (1997., mljrd. ekiju) Tirdzniecības bilance (1997., mljrd. ekiju) Bezdarba līmenis (10.98., %) Tirgus kapitalizācija (10.98., mljrd. ekiju) | 2364 292 5774 0,9 -2,5 74,5 760,8 671,4 89,4 10,8 3190,9 | 9373 270 7592 1,5 -0,3 61,5 606,3 792,4 -186,1 4,5 9679,7 | 378 127 3327 0,8 -3,4 86,7 371,3 298,6 72,7 4,3 3300,9 |
*Materiāli ņemti no “Dienas Bizness” un Internet.
Mobilizēs Austrumeiropas un Centrāleiropas valstis straujāk un dziļāk veikt politiskās un ekonomiskās reformas.
Pašlaik Austrumeiropā un arī Centrāleiropā ir diezgan daudz tādu valstu, kuras izteikušas vēlēšanos un uzstādījušas sev par mērķi iekļaušanos Eiropas Savienībā – kaut vai Baltijas valstis, Polija, Čehija, Ungārija, kā arī vēl daudzas citas. Un nākotnē šo valstu skaits varētu vēl palielināties. Šīm valstīm, redzot kādas iespējas piedāvā vienotais tirgus un vienotā valūta var arī rasties vēlēšanās iekļauties EMS un pieņemt šo valūtu, jo to var izdarīt arī nesastāvot ES.
Arī Latvijas Bankas prezidents Einars Repše nesen intervijā BBC paziņojis, ka Latvija varētu atteikties no savas nacionālās valūtas – lata – un ieviest eiro vēl pirms iestāšanās Eiropas Savienībā, bet Latvijas Banka iepriekš paziņoja, ka pirms 2000. gada neizskatīs iespēju nomainīt lata piesaisti SDR valūtu grozam pret eiro.
Kā izteicies Latvijas Bankas viceprezidents Ilmārs Rimševics, Latvija pašlaik ir ļoti izdevīgā situācijā, kad iespējams novērot eiro ieviešanu EMS valstīs. Mums ir iespējams novērot tā ietekmi uz dažādiem finansu sektoriem, noteikt tos optimālos rādītājus mūsu ekonomikā, kas būtu vajadzīgi veiksmīgai eiro ieviešanai.
Un šajā izdevīgajā situācijā neesam tikai mēs vien – arī visām citām valstīm ir iespēja novērot šo procesu un mācīties no to pielaistajām kļūdām. Šis, un arī mērķis iekļauties kopējā tirgū mudinās Centrāleiropas un Austrumeiropas valstis straujāk un dziļāk veikt ekonomiskās un finansiālās reformas, lai tās atbilstu EMS kritērijiem, tā sauktajām Māstrihtas prasībām:
1. Valsts budžeta deficīts nedrīkst pārsniegt trīs procentus no bruto iekšējā kopprodukta.
2. Valsts parādiem noteikta 60 procentu robeža no bruto iekšējā kopprodukta, kas jāievēro gan aizņemoties, gan aizdodot.
3. Inflācijas apmērs nedrīkst pārsniegt 1,5 procentu līmeni salīdzinājumā ar vidējām cenu līmeņa svārstībām trijās stabilāko cenu valstīs.
4. Ilgtermiņa procentu likmes nedrīkst pārsniegt attiecīgo vidējo rādītāju trijās Eiropas Savienības valstīs ar viszemākajām procentu likmēm vairāk kā par diviem procentiem.
5. Valūtai bez devalvācijas jāatrodas brīvā apgrozībā Eiropas valūtas sistēmā vismaz divus gadus.
*Materiāli ņemti no “Dienas Bizness”
Samazināsies procentu likmes.
Lielais, vienotais Eiropas tirgus, ko radīs eiro ienākšana, ietekmēs arī konkurenci un cenas – konkurence palielināsies – to radīs katras atsevišķās EMS dalībvalsts nacionālā tirgus robežu izzušana, ārzemju kapitāla un jaunu firmu ieplūšana; bet, pēc analītiķu domām, cenas samazināsies – šis seko iepriekšminētajam. Palielināsies arī banku konkurence, kurā labākus rezultātus gūs tā banka, kas piedāvās izdevīgākos kredītņemšanas un depozītu noteikumus. Šis, savukārt, radīs procentu likmju samazināšanos. Otrs iemesls šim ir arī tas, ka būs tikai viena valūta, nevis vairākas.
Procentu likmju samazināšanās, savukārt, novedīs pie veiksmīgākas lauksaimniecības un privātā sektora attīstības, jo lauksaimniekiem un privātuzņēmējiem tiks nodrošināti izdevīgāki kredītņemšanas noteikumi; šis veicinās dzīves līmeņa pieaugumu.
Lai gan pati Eiropas centrālā banka (ECB), pretēji Vācijas aicinājumiem, atstāja nemainīgu refinansēšanas bāzes likmi, kas pašlaik ir trīs procenti. ECB sēdē 18. februārī Vācijas finansu ministrs Oskars Lafontēns atkārtoti aicinājis samazināt procentu likmes, par iemeslu šādai nepieciešamībai minot ekonomiskās lejupslīdes pazīmes ES valstīs un augsto bezdarba līmeni. Likmju samazināšanas pretinieki uzskata, ka likmju samazināšana varētu novājināt Eiropas kopējo valūtu – eiro.
*Materiāli ņemti no “Dienas Bizness”
Ieviešot eiro zūd nozīmīgs ierocis – valūtas maiņa cīņai pret naudas atmazgāšanu.
Lai arī eiro ieviešana darītu galu tūristu nedienām mainot valūtas, šī valūtas maiņa tomēr ir nozīmīgs ierocis cīņai ar netīrās naudas atmazgāšanu. Kā izteicies Beļģijas valūtas maiņas operāciju asociācijas prezidents Īvs Deklerks, “valūtas maiņas biroji ir labākie tieslietu sistēmas palīgi cīņā pret netīrās naudas legalizēšanu. Visās Eiropas Savienības valstīs darbojas sistēma, kad personām, kas vēlās noguldīt bankās “aizdomīgi” lielas naudas summas vai mēģināt to samainīt naudas maiņas birojos, jānorāda sava identitāte. Kā ziņo Beļģijas Valdības finansu informācijas datu apstrādes vienība, laika posmā starp 1997. gada jūniju un 1998. gada novembri dažādas finansu institūcijas, tai skaitā arī bankas un valūtas maiņas biroji, ir ziņojušas par vairāk nekā 12 tūkstošiem aizdomīgu darījumu. Piecu pastāvēšanas gadu laikā šīs vienības ir iesniegušas tiesā 1645 krimināllietu dosjē par naudas atmazgāšanu, kuru kopējā summa ir nepilni četri miljardi eiro. Tādēļ, ieviešot eiro tiks zaudēta viena no efektīvākajām metodēm cīņā pret korupciju. Holandes narkotiku tirgoņi savas preces piegādā lielākajai daļai Eiropas. Pircēji Vācijā vai Francijā norēķinās savā nacionālajā valūtā. Pēc tam šī nauda tiek konvertēta Holandes guldeņos. Pēc kopējās valūtas ieviešanas viņiem šī maiņa vairs nebūs vajadzīga, tātad, likumsargiem būs grūtām cīnīties pret šādām un tamlīdzīgām parādībām.
Un naudas atmazgāšana nav vienīgā kriminālā darbība, kas iegūs no eiro ieviešanas. Valūta, kas darbosies visā Eiropā un kuras banknošu pamatvērtība būs pietiekami augsta būs pievilcīga arī valūtas viltotājiem. Īpaši naudas viltošanu veicinās fakts, ka sabiedrība vēl nav pazīstama ar jauno valūtu. Turklāt jaunā valūta būs viegli pārvadājama, jo banknošu lielās nominālvērtības dēļ tā neaizņems daudz vietas.
Tomēr pastāv arī faktors, kas kriminālajiem elementiem būs nelabvēlīgs, proti, divu mēnešu laikā visa nacionālā valūta būs jākonvertē eiro – šajā laikā noziedzniekiem būs jāatbrīvojas no valūtas, kas nākotnē nebūs vairs derīga. Lielu naudas summu konvertēšana var izraisīt aizdomas banku darbiniekos, kuri par šādām operācijām ziņos policijai.
*Materiāli ņemti no “Neatkarīgās rīta avīzes”
Eiropa paliks kosmopolītiska – “Valūta – tā ir valoda. Cilvēks nevar tik viegli nomainīt valodu.”
Daudzām tautām to nacionālās valūtas nav tikai nauda vien – tie ir sasniegumi, nacionālais lepnums. Kā piemēram Vācijas marka – tas ir kā atgādinājums vāciešiem par veiksmīgajām ekonomiskajām reformām, kas tai palīdzēja no kara gruvešiem atkal izaugt par ekonomiski attīstītu, stabilu valsti. Bet, pēc eiro ieviešanas, vācu marka uz visiem laikiem paliks tikai kā ciparu kombinācija 1,96 – tās fiksētais kurss pret eiro.
Ieviešot eiro Eiropa nenoliedzami paliks kosmopolītiskāka, integrētāka, vienādāka. Tas atkal ir izteikts drauds mazo tautu nacionālo identitāšu saglabāšanai – vai tās nepazudīs lielo tautu vidū? Nacionālās valūtas tomēr ir un paliek veicinošs faktors nacionālo identitāšu saglabāšanā
Ar to jau arī dažādas tautas ir interesantas, ka tās ir atšķirīgas. Vienotas valūtas ieviešanu var uzskatīt par mēģinājumu Eiropas tautas novienādot, padarīt līdzīgākas, bet vai tas ir pozitīvi? No ekonomiskā viedokļa – jā, bet šim jautājumam vēl pastāv taču arī vēl morālā puse, psiholoģiskā puse. Vai Eiropas iedzīvotāji gribēs tapt vienādoti. Pētījumi rāda, ka tikai 53% Eiropas iedzīvotāju ir par eiro ieviešanu. Jā, teorētiski tā ir lielākā daļa, taču tie cilvēki, kas ir pret to, sastāda gandrīz tikpat lielu skaitu, kā tie, kas ir par.