Materiāla lielums, kas būt pārsūknēts ar maģistrālam cauruļvadiem diennaktī stacionārā režīmā pēc apreķināto parametru optimālām izmantošanam, sauc par caurplūdes spēju. Šadā spejā ir atkarīga no cauruls diāmetra, pārsūknēšanas stacijas jaudi, kas noteica arī plūsmas ātrumu. Pie caurules diametra 200, 720 un 1020 mm caurplīdes spēja sastav atbilstošai 1,15 un 45 mln.t. gadā. Pieļaujamais spiediens caurulē 64-75 atm., attāluma starp pārsīknēšanas stacījām no 100 līdz 300 km.
Vissvarīgais raksturlielums ir cauruļvada ražigums. Tā ir produkta lielums, kas tiek pārsūknēts ar c.v. palīdzībam noteiktajā laika posmā (diennakts, mēness, gads). Māsdienīgie naftas pārvadi ar vienu līniju var transportēt desmitniekus naftas tonnus.
Maģistrālie c.v. sastav no:
· Lineāra daļa, kas savukārt sastav no cauruļvadi, sakaru līnijas, cauruļvaduelektroaizsardzības iekārtes. Viņu pastav apmēram 70-75% no cauruļvadu uzbūves izmaksam.
· Apakšzemes un virszemes pārejas caur ūdens šļērslim dzelzceļiem un autoceļiem, pievadi autobaziem.
· Lineārie mēzgli, kas paredzēti maģistrāles posmu atslēgšanai remontām u.c.; paralēlo vai šķērslīniju savienojumi; maģistrālajas c.v. ne biežāk kā pēc 25 km tiek uzstadīta atslēgšanas armatūra (aizbidns).
· Virszemju – laukumu daļa, kas ietilpst galvēna un palīgpāršuknēšanas un kompressoru stacijas, starpa un uzgāles uzpildīšanas stacijas, uzsildīšanas punkti, mājokli un kultūras-saimniecības ēkas, noliktavas u.c.
C.v. būvēšanas laikā cenšas izmantot caurules ar lielu diāmetru. Diāmetra palielināšana samazina pārsuknēšanas pašizmaksu, kapitāl- un materiālietilpību.
Cauruļvadiem ar D=1020mm caurlaišanas iespēja 23 reizes vairāka, nekā cauruļvadīm ar D=300 mm. Metāla pateriņš, aprēķināts uz 1 m³ pārsūknēta materiāla samazinas 6 reizes, kapitālieguldījumi - 3÷4 reizēs.
C.v. transporta priekšrocības naftas un tas produktu pārsūknēšanai attiecībā pret citiem transporta veidiem:
1. Caurules būvēšanas vienkaršība un naftas produktu masu pārsūknēšanas iespēja.
2. Vairāk īss attālums naftas produktu pārsūknēšanai, nekā ūpes un dzelzceļa transporta transportēšanai.
3. Zema pašizmaksa naftas transportēšanai: 2 reizes mazāk, nekā ar ūdens ceļiem un 3 reizes zemāk, nekā ar dzelzceļiem.
Jāatcerēties, kā teritoriāla pazīme c.v. transportām ir mazsvarīga, jo darba algas un elektroenerģijas izmaksas nav lielas.
Kopumā visas izmaksas c.v. transportam ir zemākas, nekā citiem transporta veidiem.
4. Naftas produktu saglabāšanas nodrošināšana, transportēšanas process ir pilnīgi hermetisks.
5. Pilnīgi automatizēti uzpildīšanas, pārsuknēšanas un drenāža operācijas.
6. Mazākie, nekā citiem transporta veidiem, kapitālieguldījumi un metāla pateriņš vienai pārvadājuma vienībai.
7. Prombūtne (ja tiek izmantota izolācija) negatīvas ietekmes apkartnējai videi.
8. Daudz vairāks darba ražīgums, nekā dzelzceļos.
Svarīga priekšrocība ir tāda, jo pārsūknēšanas process ir nepārtraukts, kā arī neliels personāla skaits, neatkarība no klimatiskiem apstākļiem.
Naftas produktu transportēšana ar c.v. atbrīvo dzelzceļas ritošo sastāvu, ietaupa naudu un metālu jaunas cisternas uzbuvēšanai. Īpatnējais dagvielas pateriņš pārsūknēšanai ir 10-12 reizes mazāks, nekā pārvadāšana ar dzelzceļam.
C.v. transporta galvēnie trūkumi:
1. Šaura specialitāte.
2. Efektīvai izmantošanai ir nepieciešama nepartraukta un liela produktu plūsma.
3. Grūti pārsūknēt smagus naftas produktus (eļļa, mazūts).
2. Gāzes c.v.
C. v. Ir vienīgas iespējamais gāzes transportēšanai lielā attālumā.
Gāzes vadi sadala uz magistrāliem (ar kuriem gāze tiek transportēta no iegūšanas ietām līdz gāzes sadalīšanas punktiem) un vietējiem.
Gāzes caurules noguldas tranšējas vai viņus izbūvē virs zemes estakados.
Maģistrālo c.v. atkarība no gāzes darba spiediena sadala trijas klases.
Maģistrālie gāzesvadi, kā arī naftas vadi sastav no lineāras daļas, kompresoru stacijas, gāzes sadales stacījas, gāzes regulēšanas punktiem; odorizācijas punktiem, gāzes attīrīšanas un kaltēšanas iekārtam.
Kompresoru stacijas sadalas no galveniem un starpstacījam. Galvenas kompresoru stacijas gāze tiek dzēsēta, kamprimēta attīrīta no pūtekļiem. Komprimēšana realizēta ar centrbedzes sūkniem ar piedzini no gāzes terbīnem vai elektridzinējiem.
Kompressoru stacijas izvietoti pēc 100 km. Gāzes darba spiediens (max) ir ~100 atm.
Pastavīgai gāzes padevei paredze g.v. apriņķošana, pazemes gāzes glabatuve uzbuvēšana, baipasie uzbuvēšana.
Talāk gāzes cauluļvadu attīrīšanas pamatvirzieni:
· Caurules ražošanas tehnoloģijas pilnveidošana, tas stiprības palielināšana;
· Gāzes saimniecības automatizēšana.
3. Universālais cauruļvadu transports.
Pasaulē eksistē vairāk neka 100 cauruļvadu, kas hidravliski vai pneimatiski transportē: ogle, rūdas, būvmateriāli. Transportēšanas šķidrums – ūdens vai nafta, pneimātiska veidā – gaiss.
· Hidrauliski transportēfosfātes, dolomīts. Darba ražīgums ir 1,5-2 reizes vairāks, nekā auto- vai dzelzceļu transportam, tas ir vairāk ekonomisks.
· Pneimatisks transports ļauj pārvietos plašu nomenklatūru krāvu. Taču šīs transporta veids izmantots tikai tehnoloģiskām vajadzībam.
Дополнить из Урбах – логистика, рисунки
Energoapgādes līnijas.
Energoapgādes varianti salīdzināšana:
4. Gāzu transportēšanai un cauruļvadiem, salīdzinājas ar elektroenerģijas pasniegšanai ir neliela priekšrocība.
5. Izdevīgāk ir pārsūknēt naftu, nekā pasniegt elektrību.
6. Izdevīgāk ir sniegt elektrību, nekā pārvadāt ogļe.
7. Augstkalorijas ogļu pārvadīšana ir izdevīgāka, nekā elektrības pasniegšana.
Acuredzams, ka elektrības ražošana var būt izdevīga, salīdzinājos ar energoresursu pārvadāšanai, jo lielāka daļa resursiem patērējas elektroenerģijas ražošanai sagādes punktos